Vispirms jāatzīst, ka pats tā arī neesmu atradis savu orientāciju. Precīzākais, kā varu sevi noraksturot, ir biromantiski homofetišistiski vājseksuāls. Izklausās nedaudz murgaini, vai ne? Taču daba ir iedevusi tādu loterijas biļeti...
Mēģināšu izskaidrot vienkāršāk. Romantiskā un emocionālā ziņā varu pieķerties, gan vīriešiem, gan sievietēm. Taču intīmā ziņā mani kaut cik aktivizē tikai vecāki, inteliģenti vīrieši. Pievelk galvenokārt seja un uzvedība, it īpaši vīrieši, kas izskatās un uzvedas tēvišķīgi vai ar inteliģentu autoritāti. Īpaši patīk skolotāji, ārsti, it sevišķi vēl, ja ģērbjas klasiski un pa reizei uzvelk arī žaketi.
Sava vecuma vīrieši mani intīmā ziņā nemaz nespēj aktivizēt. Nav ne jausmas, kāpēc. Kā nu ir, tā ir... Tas gan pamatīgi ierobežo iespējas atrast "savu cilvēku". Un ir arī citi ierobežojumi, kas traucē pašam meklēt aktīvāk.
Diemžēl no dzimšanas ir dažādas veselības problēmas, kas katra pati par sevi nav smaga, taču, saliekot kopā, spēj bojāt dzīvi un nedaudz traucē arī droši pārvietoties svešākā vidē. Tāpēc varu satikties tikai ar tiem, kas Jēkabpilī. Šobrīd rūpējos par slimajiem vecākiem, kas pelnījuši cienījamas vecumdienas.
Fiziskā ziņā esmu diezgan kalsns, taču sēdošā darba dēļ (esmu programmētājs) jau sāk parādīties apaļumiņi...
Esmu diezgan nervozs un melanholisks, vienatni mīlošs cilvēks. Taču reizēm gribas kādu, ar kuru kopā apspriest, cik laba ir vienatne un mājas. Augsti vērtēju mieru un stabilitāti. Noteikti neesmu pilsētas, ballīšu un ceļojumu cilvēks - labāk izvēlos pastaigas dabā un kaut ko paknibināties pa mājām ar lodāmuru, datorā vai dārzā (kura šobrīd gan nav, taču vismaz uz balkona šo to audzēju).
Neesmu nekāds sausiņš, patīk pamuļķoties un pasmieties, arī par sevi. Varu būt draudzīgs un atvērts, ja vien ir iemesls un pareizā sabiedrība.
Protu uzklausīt citu dzīvesstāstus un pieņemt bez nosodīšanas. Protu atbalstīt grūtā brīdī - man sagādā prieku, ja izdodas sagādāt prieku citiem. Katram ir tas, kas ir, un reizēm mēs neesam noteicēji pār apstākļiem.
Man nav lielu mērķu, neesmu ambiciozs vai pretenciozs, tomēr interesējos par zinātni - bioloģija, medicīna, fizika. Interesē arī filozofija, psiholoģija, reliģijas un šis tas uz misticisma un garīgās attīstības pusi, bet ne ezotērika vai citas pseidozinātnes. Dzīve gan ir pārāk īsa, lai iedziļinātos it visā, taču vismaz virspusēji, cenšos sekot līdzi. Esmu vairāk procesu nevis faktu cilvēks - man nepaliek atmiņā gadu skaitļi, notikumi un personas, bet gan vairāk idejas, likumsakarības. Tomēr jāatzīst, ka nervozuma dēļ, varu būt arī riktīgs bremze un palaist garām šo to acīmredzamu.
Pēc politiskās pārliecības laikam esmu liberālsociāls, uzskatu, ka ikviens drīkst darīt, ko vien viņam vajag, lai justos laimīgs, ja vien nenodara kaitējumu apkārtējiem.
Ne pārāk interesē politika, vēsture, ekonomika un citas "hameleonu rotaļas", ja vien nesāk skart ļoti personīgi.
Esmu jau zaudējis cerības atrast saderīgu cilvēku, taču ja nu notiek brīnums...
Kāds tad būtu saderīgs cilvēks?
Iztēlojos kādu vientuļu, mierīgu, prātīgu un klusu kungu virs 50, kurš gribētu kādu vairāk dēla lomai, nevis aktīvai intīmai kaislei. Man patīk lomu spēles par tēvs-dēls, profesors-students, ārsts-pacients tēmu. Ja nu notiek brīnums un gadās tā, ka dzīvojam tuvumā, tad varētu apskauties, samīļoties, paklusēt kopā, apspriest kādu grāmatu vai filmu vai parakņāties piemājas dārziņā, ja viņam tāds ir. Cilvēks, kas rada drošības, pieredzes un mājīguma sajūtu. Cilvēks, kuru interesētu tas, ko es varu pastāstīt par saviem atradumiem internetā par dažādām zinātnes tēmām. Ja gadījumā viņam pašam būtu kādi fiziski ierobežojumi, es neiebilstu palīdzēt, cik nu pats spēju.
Ja tu izlasīji tik tālu un vēl neesi aizbaidīts, vai varbūt zini kādu vientuļu kungu gados, kurš īsti vairs nekam netic un neko negaida, bet gribētu vismaz pamēģināt, kā būtu, ja viņam būtu "virtuāls dēliņš", tad droši dod man ziņu.
|
