ko 
 | 
02.02.2012. - 20:13:28
ES nožēloju...  
Un es nožēloju par to, ka:  
man nekad nebūs bēŗnu... 
podā nolaista jaunība 
es nebūtu vientuļšs, ja būtu heteroseksuāls 
es jūtos kropļšs savas homoseksualitātes dēļ 
mani jaunībā saukāja par pidaru 
mani geji neuzbudina kā vīrieši 
man nav baudas no anālā 
man jāskaidrojas - kāpēc es dzīvoju viens(vecāki man zin, bet jaunā darba vietā es neplātītos) 
no vientulības man kropļojas psihe 
es jūtos ļoti neglīts, neskatoties uz to, ka no sievietēm man ir piekrišsana kaut neliela, bet no gejiem pilnīgi necik 
es nevaru iet pirtī laukos ar saviem radiem un draugiem, jo daži no viņiem zin vai nojauš par manu orientaciju 
jaunā sabiedrībā man jāpiedomā, ka manas manieres var atkal mani nodot... -un tad mani atkal sauks par pidaru un pazemos 
man visulaik jāspēlē teātris, ka neesmu gejs  
Bet visvairāk man žēl, ka man būš jāpavada sava dzīve mokoties ar apziņu - Kā būu, ja es būtu hetero un dzīvotu normālu dzīvi, kopā ar sievu, radītu bērnus, be nekāa teātra, ilūzijām//