Par nebūtisko...

Blogs

paliec / Par nebūtisko......

Par nebūtisko...

Kāda pēdējā jūnija pēdējās dienas rītā, kad visā pasaulē bija brīnišķīgi šnekenveterīgs laiks, Vinnijs Pūks un Sivns devās pastaigāties. Lai solis būtu raitāks un prāts līksmāks, Pūka zāģu skaidām pildītajā galvā radās kārtējā dungādziesmiņa:

Jo vairāk līst
tidlī–bums
Jo vairāk tiek
tidlī–bums
Mums lie-ie-ie-tus.

Ja kāds zinātu
tidlī–bums
Cik slapjas man
tidlī–bums
Ir kā-ā-ā-ājas.

-Kājas man nemaz nav tik slapjas kā ausis, – nodomāja Sivns, kuram uz nošļukušajām ausīm bija sakrājusies tik slapjūdeniska sajūta, ka viņam gar acīm tā nepārtrauktās tērcītēs tecēja lejā kā Niagāras ūdenskritums.

Šai brīdī Pūks apstājās kā zemē iemiets:

-Sen nav Kristofers Robins redzēts.
-šņurk, – izdvesa Sivns un tikai viņam vien bija zināms vai "šņurk" nozīmāja priecīgu – "jā, tik tiešām nav redzēts!" vai arī ērcīgu "vēl pavisam NU NEsen viņu redzēju".

Published by: paliec
Published: 30.06.2017. - 13:47:39
Reads: 2393
Comments: 1

6 people like this blog

Comments (1)

druumais | 01.07.2017. - 17:06:17
"Te kaut kur ir jābūt zem_tekstam, pavisam noteikti, tikai kā to ieraudzīt?" nodomāja Puce... :)

Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.

User
Password