Zieds ir tik brīnišķīgs…
Zieds ir tik brīnišķīgs… arī tas ir seksuāli. Putniņš, kurš rītos dzied pie vientuļnieka būdiņas, arī ir brīnišķīgs. Vai esiet padomājuši, ka viņa dziesma ir seksuāls uzaicinājums. Viņš meklē partneri, aicina mīļoto. Nav nekā nepareiza tīrā vienkāršā seksā. Tas ir dabisks. Nav nepieciešamības to slēpt aiz skaistā mīlestības vārda. Nav nepieciešamības ap to radīt romantikas miglu.
Tai vajadzētu būt skaidrai parādībai: kādā momentā divi sajūt, ka gribētu komunicēties dziļākā līmenī, un viss. Nekāda pienākuma, nekādu saistību. Seksam būtu jābūt kā spēlei un lūgšanai. Mana pieeja – nevis atteikšanās no kaut kā, bet gan tā izmantošana. Viss, kas tev iedots, viss ir vērtīgs – tāda ir mana sapratne. Ja tas tā nebūtu, esība tev to nedotu.
Es jūs mācu, kā doties dziļāk iekšā mīlestībā. Es jūs mācu arī, kā iet dziļāk seksā, jo tas ir vienīgais ceļš, kas ved aiz robežām. Ļaudis ir pieradināti: viņi domā, ka reliģiozam cilvēkam ir jābūt pret seksu; kā gan tie, kas nav pret seksu, var būt reliģiozi? Tās kļuvušas par nemaināmām kategorijām. Es grauju šīs kategorijas… es gan negaidu, ka pasaule tūlīt steigsies atmest šos iedibinātos prāta modeļus. Tāpat es arī negaidu, ka mani sapratīs. Kad cilvēki mani nesaprot, es absolūti saprotu viņu nesapratni. Būs nepieciešami varbūt pat gadu simti, lai mani saprastu, bet tas vienmēr notiek.
Pat 20. gadsimtā, cilvēki dzīvo pilnīgā neziņā par seksu, pat tie, par kuriem jūs domājat, ka viņiem būtu jāzin labāk. Pat jūsu ārsts nezina, kas ir sekss, nezina tā daudzšķautnainību. Pat ārsti ir māņticīgi un par lietām uzzina no ļaužu mutēm. Nevienā medicīnas koledžā sekss netiek mācīts kā atsevišķs priekšmets. Tik neaptverams un spēcīgs priekšmets, un vēl arvien netiek mācīts. Jā, seksa fizioloģija no ārstiem ir uzzināta, bet fizioloģija nebūt nav viss. Eksistē daudz dziļāki slāņi: seksa psiholoģija, pastāv seksa garīgums. Fizioloģija ir tikai ārējā puse.
Vārds “sekss” ir ļoti skaists. Šī vārda sākotnējā sakne ir “atdalīšana”. Sekss nozīmē atdalīšanu. Ja jūs esiet iekšēji sadalīti, tad tur būs sekss. Kas notiek, kad jūs sapņojat par sievieti vai par vīrieti? Viena jūsu daļa tiecas satikt otru daļu, bet jūs cenšaties satikt to otru ārpusē. Jūs varat satikties uz mirkli, bet jūs atkal būsiet vientuļi, jo satikšanās ārpusē nevar ilgt mūžīgi. Sekss ir ierobežots tādējādi, ka tas ir momentāls, jo cits vienmēr ir cits. Ja jūs satiekat savu iekšējo sievieti vai vīrieti, tad tikšanās var būt mūžīga. Tad dalīšana pazūd un ir tikšanās. Tā ir alķīmiska transformācija: jūsu sieviete un vīrietis satiekas iekšienē un jūs topat viens. Un kad jūs esat vienots, jums būs mīlestība.
Visi mani pūliņi veltīti tam, lai sekss jums apniktu. Jo vienīgi tad, kad sekss jums apniks, jūs sāksiet intereresēties par Dievu. Nomākts cilvēks paliek ieinteresēts par seksu, tādēļ esmu pret nomākšanu. Jūs brīnīsieties, bet tā ir mana loģika, mana matemātika. Apspiesta personība turpina būt ieinteresēta seksā, paliek apmāta ar seksu, tādēļ es saku – piesātinieties ar seksu un visai drīz jūs to aizmirsīsiet. Un kad jūs to beigsiet, sekss pazaudēs visu savu nozīmi – tā būs diža diena, jūsu dzīves dižais mirklis.
Jūs varat nebūt ķermenis, bet jūs tajā dzīvojat. Ķermenim ir savas vajadzības, kuras nākas apmierināt. Ja jums jāaug kā totālai vienībai, tad ir jāpieņem viss, neko nedrīkst atgrūst. Protams, viss jāizmanto augstākās harmonijas labad. Sekss jāpieņem, jāizmanto un jāatstāj aiz sevis. Atcerieties, atšķirība ir liela: nevis atgrūsts vai atmests, bet atstāts aiz sevis. Ko gan darīt? Zināt seksu? Virzieties tajā apzināti! Tas ir jaunu durvju atklāšanas noslēpums.
99% pazīst seksu tikai kā atvieglojumu: viņi nepazīst tā orgasmisko kvalitāti. Pat, ja viņi domā, ka viņiem ir orgasms, tas nav orgasms – tā ir vienkārši dzimumatvieglošanās. Orgasmam nav nekāda sakara ar dzimumorgāniem kā tādiem. Dzimumorgāni gan ietilpst tajā, bet orgasms ir totāls – no galvas līdz kāju pirkstiem, tas ir visā ķermenī. Ejakulācija nav orgasms. Tā ir pavisam lokāla atbrīvošanās, seksuāla atbrīvošanās – tas nav orgasms. Atbrīvošana ir negatīva parādība: jūs vienkārši zaudējat enerģiju, bet orgasms ir pavisam cita lieta.
Kas ir orgasms? Orgasms ir stāvoklis, kad jūsu ķermenis vairs nav sajūtams kā materiāls: tas vibrē ka enerģija, kā elektrība. Tas vibrē tik dziļi, līdz pašiem pamatiem, ka jūs pilnīgi aizmirstat viņa materialitāti. Tas kļūst par elektrisku parādību. Šodien fiziķi runā, ka matērijas nav, ka visa matērija ir tikai šķietamība. Pat vairāk – ka viss, kas eksistē, ir elektrība nevis matērija. Orgasmā jūs nonākat līdz tam dziļākajam jūsu ķermeņa slānim, kur matērija vairs neeksistē, tikai enerģētiskie viļņi: jūs kļūstat par dejojošu enerģiju, par vibrāciju. Jums un jūsu mīļotajai vairs nav nekādu šķēršļu – jūs pulsējat un vairs neesat materiāli. Šeit tad nu ir seksuāla orgasma jēga – ka jūsu sasalusī enerģija tiek kausēta, top vienota ar Visumu, ar kokiem, zvaigznēm, ar sievietēm un vīriešiem, ar klintīm… uz mirkli, protams.
Bet šajā mirklī jūs iegūstat jaunu apziņas kvalitāti, kas ir reliģiozitāte. Tā ir svēta, jo atnāk no veselā. Seksuālais orgasms prasa vairāk laika – jo vairāk, jo labāk; jo tad tas iekļūst dziļāk jūsu būtnē, jūsu prātā, jūsu dvēselē. Pēc tam tas izplatīsies no kāju pirkstiem līdz galvai, katra jūsu ķermeņa stīga pulsēs kopā ar to. Viss jūsu ķermenis taps par orķestri un tas nonāks līdz kresčendo. Bet, ja jūs steidzaties, orgasms kļūst vienkārši par ejakulāciju, tas vairs nav orgasms. Tas ir lokāls un niecīgs, gandrīz bezjēdzīgs. Starp citu, jūs jutīsieties noguris, apjucis un nomākts pēc tā, jo jūsu enerģija ir zaudēta, un jūs no tā neguvāt svaigumu, tāpēc tas bija vienkārši bezjēdzīgi. Jūs paliekat iepriekšējais – mazliet vairāk saguris, protams, ar mazāku enerģiju. Jūs paliekat iepriekšējais. Tas nebija attīrošs process, tas nesatricināja jūs līdz pašiem pamatiem. Miljoniem sieviešu nodzīvoja savu dzīvi, neuzzinot, ka ir spējīgas piedzīvot orgasmu. Bet bez zināšanas, ka varat sasniegt varenu orgasmisku sprādzienu, jūs nespēsiet saprast neko garīgu; tas būs gandrīz neiespējami priekš jums. Ja sievietei nav orgasma, arī vīrietim tas ir praktiski nesasniedzams, jo orgasms ir divu tikšanās. Tikai divi, kad viņi izšķīst viens otrā, var to sasniegt. Tā nav, ka vienam tas ir, bet otram nē – tas ir neiespējami. Atbrīvošana ir iespējama, ejakulācija iespējama, atvieglošanās ir iespējama, bet ne orgasms.
Orgasms nav atvieglošanās – tie ir svētki. Un orgasms (caur otru cilvēku) ir jūsu tikšanās ar visu veselo. Orgasms vienmēr ir dievišķs: otrs kalpo par durvīm, un jūs ieejat dievišķajā. Orgasms vienmēr ir garīgs, tas nekad nav seksuāls. Ja kāds domā, ka orgasms ir seksuāls, tas neko nav sapratis – viņš neko nezina par orgasmiskajiem pārdzīvojumiem. Orgasms vienmēr ir samadhi, ekstāze. Bet cilvēki to nezina, jo viņi satiekas vajadzības spiesti, aiz enerģijas pārpilnības.
Kad jūs domājat par orgasmu, tas kļūst par mērķi, kas vairāk līdzinās darījumam, un tad orgasms kļūst apgrūtināts. Tā ir dilemma: ja jūs tiecaties uz orgasmu, tas kļūst smags, jo jūs meklējat to, tiecaties uz to, un jūs patiesībā neesat totāli. Jūsu prāts gaida orgasmu; jūs domājat par to, vai šajā reizē jums izdosies to sasniegt vai nē, un šīs bailes paralizē seksuālo centru. Šis centrs reāli spēj atvērties, kad nav baiļu, kad nav jautājuma par kādu nebūt rezultātu, kad nav domu par nākotni, kad darbība nav orientēta uz sasniegumu, kad jūs vienkārši spēlējat. Tas ir brīnišķīgi – spēlēties ar kāda ķermeni un sajust, ka kāds spēlējas ar jūsējo. Vienkārši divi ķermeņi dejo, dzied, apskaujas, mīlējas – tā ir brīnišķīga simfonija, nav nepieciešamības domāt par orgasmu. Un tad tad notiks! Te arī ir viss tā skaistums… tikai tad tas notiks. Vai tas ir noticis vai nē, uz lietu neattiecas. Vienkārši aizmirstiet par to.
Kādēļ jābūt atšķirībai starp sievietes un vīrieša tehniku? Tādēļ, ka ka viņi paši ir atšķirīgi. Viņi ir tik ļoti atšķirīgi, cik vien tas ir iespējams. Viņi ir polāri pretēji. Visa fizioloģija, visa psiholoģija, katrs sievietes apziņas līmenis atšķiras no vīrieša – viņi ir ne vien atšķirīgi, vienkārši pretēji. Jārada absolūti atšķirīgas tehnikas. Bet tādēļ, ka sieviete un vīrietis dzīvo ļoti cieši blakām, viņi turpina aizmirst, ka viņi ir atšķirīgi. Nekas nelīdzinās otram, un tas ir labi, jo tieši tādēļ viņi var kļūt par vienotu enerģētisko apli. Viņi papildina viens otru un ir piemēroti viens otram. Kad es saku, ka sieviete un vīrietis ir viena vesela pretējās daļas, ar to es domāju, ka viņi ir savstarpēji papildinoši.
Papildināšanās iespējama tikai tad, kad pretējie poli satiekas. Palūkojieties uz to šādi: vagīna ir sievietes negatīvais pols, bet krūtis – pozitīvais. Tas ir magnēta serdenis. Pozitīvais pols pie krūts, bet negatīvais – vagīnas apvidū. Vīrietim negatīvais pols atrodas uz krūtīm, bet pozitīvais – uz peņa. Tādējādi, kad sievietes un vīrieša krūtis satiekas, tad satiekas pozitīvais ar negatīvo; kad mīlējoties satiekas seksuālie centri, satiekas arī pozitīvais ar negatīvo. Abi magnētiskie serdeņi ir satikušies ar pretējiem poliem, un izveidojas nosacīts aplis – enerģija var plūst un kustēties.
Bet šis aplis var izveidoties tikai tad, ja sieviete un vīrietis mīl viens otru. Ja nav mīlestības, satiekas tikai viņu seksuālie centri – tikai viens pozitīvais pols satiek vienu negatīvo. Notiks enerģijas apmaiņa, bet tā būs lineāra. Apli izveidot nav iespējams. Lūk, kādēļ bez mīlestības jūs nekad nejūtat apmierinājumu. Sekss bez mīlestības kļūst vienkārši par sīkumu. Vienīgi, kad eksistē aplis, jūs kļūstat viens vesels – bet ne agrāk. Kad jūs esiet dziļi mīlestībā, krūtis arī satiekas, bet nekad agrāk. Tādējādi dzimumakts ir ļoti vienkāršs, bet mīlas akts ir daudzkārt sarežģītāks. Dzimumakts ir tikai fizisks – divas enerģijas satiekas un izšķiras. Sekojoši, ja ir tikai sekss, agri vai vēlu jūs satrauksieties: jūs velti tērēsiet enerģiju un neko nepanāksiet.
Ja ir totāls noslēgts aplis, abi partneri dzimumakta beigās būs enerģiskāki, vairāk uzlādēti, dzīvāki, ar lielāku enerģijas plūsmu. Ja ir tikai dzimumakts, abi partneri no tā iznāks saguruši un izlādēti. Viņi zaudēja enerģiju. Tam sekos miegs, jo viņu jūtas ir vājas. Šajā “vienpolārajā satiksmē” vīrietis pazaudē vairāk enerģijas nekā sieviete. Lūk, kādēļ sievietes spēj būt prostitūtas, jo vīrietis ir pozitīvais pols, bet sieviete – negatīvais. Enerģija plūst no sievietes pie vīrieša, nevis otrādi. Tieši tādēļ sieviete var piedalīties 20-30 aktos vienas nakts laikā, bet vīrietis nē. Tādēļ man prostitūcija ir slikta ne tādēļ, ka tā ir prostitūcija, bet tādēļ, ka neveidojas noslēgtais aplis. Jūs neuzlādējaties. Jūs vienkārši veltīgi tērējat enerģiju. Mīlestībā vīrietis un sieviete satiekas divos polos. Vīrietis dod sievietei, un sieviete atdod atpakaļ. Tas ir savstarpēji.
Vīrietis vienmēr vēlas sievieti iegūt uzreiz. Viņš nav ieinteresēts priekšspēlē, jo viņa pozitīvais pols vienmēr ir gatavs. Bet sievietes vienmēr nav gatavas dzimumaktam momentāli, bez prelūdijas, jo viņu negatīvais pols nav gatavs. Un tas nevar būt gatavs, ja vīrietis nesāks mīlēt sievieti no krūtīm. Tās var piekāpties, bet neņems dalību. Bet vīrietis domā, ka dzimumakts ir vienkāršs. Kādēļ tērēt laiku? Acumirklī iegūstot sievieti, viņš beidz dažās minūtēs. Bet sieviete netika pamodināta, viņa neņēma dalību. Lūk, kādēļ sievietes sapņo, lai viņu mīļākie pieskārtos viņu krūtīm, mīlētu viņu krūtis – viņas to vēlas dziļi jo dziļi. Tikai tad viņu krūtis piepildās ar enerģiju un viņu magnētiskā serdeņa pretējais pols atsaucas. Tikai tad viņas tam atdzīvojas, tad viņas var piedalīties, tad saikne ir iespējama un viņas izkusīs.
Prelūdija ir obligāta. Laulība kļūst sausa, jo sākumā, kad satiekat jaunu sievieti, jūs spēlējaties ar viņas augumu. Jūs neesat pārliecināts, vai viņa atļaus tiešu tuvību, tādēļ jūs spēlējaties. Jūs tikai pārbaudāt augsni, lai uzzinātu, vai viņa ir gatava vai nē. Taču, kad viņa ir jūsu sieva, jūs viņu ņemat kā savu īpašumu – prelūdija vairs nav nepieciešama. Tādas sievas nav apmierinātas nevis tādēļ, ka vīri viņas nemīlētu, bet gan tādēļ, ka viņi tās mīl nepareizi. Viņi nedomā, ka sieviete ir kaut kas cits, ka viņas ķermenis atsaucas citādi – tieši pretēji.
Cilvēki netuvojas mīlas nodarbēm pakāpeniski. Sēž divi cilvēki un pēkšņi sāk nodarboties ar seksu. Tas ir tik negaidīti – un ļoti asi sievietei. Vīrietim tas nav tik pēkšņi tādēļ, ka vīrieša enerģija ir cita tipa enerģija un vīrieša seksualitāte ir vairāk lokāla. Sievietes seksualitāte ir totālāka – visam viņas ķermenim ir jābūt tajā iekļautam. Sieviete nekad tajā neies dziļi, ja pirms tam nebūs prelūdijas. Kad sieviete paliek auksta, vīrieša orgasma pārdzīvojums paliek lokāls. Tas nesasniedz dvēseli, visu viņa ķermeni. Nevibrē un nedejo visas viņa šūniņas un stīdziņas. Tas ir trūcīgi, ļoti trūcīgi. Tā ir atvieglošanās, atbrīvošanās, bet ne orgasma pārdzīvojums.
Sekss ir brīnišķīgs, seksualitāte atgrūž. Kad sekss kļūst mentāls, kad tas ienāk jūsu smadzenēs, tas top par seksualitāti. Tad jūs domājat par seksu, fantazējat par to. Jo vairāk jūs domājat un fantazējat par seksu, jo lielākās nepatikšanās jūs nokļūstat. Šī problēma piemīt Rietumiem: tie pārāk daudz ir fantazējuši par seksu. Rietumi kļuvuši seksuāli caur fantāziju. Austrumi kļuva seksuāli caur nomāktību. Abi kļuva seksuāli un abi pazaudēja dabisko spēju baudīt seksu. Abi kļuva patoloģiski dažādi. Rietumi kļuva patoloģiski, uzskatot, ka sekss ir dzīves galīgais mērķis. Austrumi kļuva patoloģiski uzskatot, ka sekss ir pēdējā barjera starp cilvēku un Dievu. Sekss nav ne viens ne otrs. Tas ir vienkārša parādība, tāda kā bads un slāpes.
Rietumi radīja sev problēmu: vīrietim jāapmierina sieviete, bet sievietei jāapmierina vīrietis. Tagad abi ir satraukti. Un tā: vīrietis cenšas saprast, vai viņš ir apmierinājis sievieti. Ja viņa nav apmierināta, kaut kas vīrietim sāk pietrūkt – viņš vairs nav vīrietis pilnībā. Un kad jūs sajūtat, ka neesat vairs īsti vīrietis, jūs dodaties nepareizajā virzienā – arvien vairāk un vairāk grūtību radīsies jūsu ceļā. Jūs sāksiet baidīties, jūs pazaudēsiet uzticību. Bet sieviete turpina censties saprast, vai viņa apmieirnāja vīrieti. Ja viņa jūt, ka vīrietis nav apmierināts, ka nesasniedz to ekstāzi, kas tagad tiek sludināta visā pasaulē, viņa jūt, ka viņā kaut kas zūd. Tagad abi kļūst nemierīgi, un brīnišķīgais mīlas akts izvirst. Te ne par ko nav jāuztraucas.
Ir vēl cita problēma: cilvēki pārāk daudz nodarbojas ar seksu. Viņi to padarījuši gandrīz par rutīnu. Medicīnas autoritātes izvirzīja ideju, ka sekss ir higiēna: ja jūs nenodarbojaties ar seksu katru dienu, tad kaut kas nav kārtībā. Nonācis pat tik tālu, ka viņi apgalvo: ja nav pietiekami daudz seksa, iespējams pat infarkts. Bet tam būtu jābūt retam notikumam, svētkiem. Tas nedrīkst būt garlaicīgs, tā nedrīkst būt ikdienas barība. Tas jāglabā tam dzīves brīdim, kad esiet patiesi plūstoši, kad ir citas dimensijas. Tas jāglabā kā dāvana šiem retajiem momentiem, lai dzīve nekļūtu pavisam apnicīga. Jūs ēdat, dzerat savu tēju, mazgājaties un nodarbojaties ar seksu vienādi ikdienišķi. Pēc tam izrādās, ka tas ir garlaicīgi – arvien viens un tas pats. Mīlējieties tikai, kad ir milzīga vēlēšanās un kaisle, citādi vienkārši pateiksiet: “Piedodiet, sajaucām adreses.” Kas par lietu? Labāk neizlikties. Ja jūs pārtrauksiet izlikšanos, jūs pamanīsiet, ka jūsu mīlas satiksmes dziļums ievērojami pastiprināsies.
Cilvēki tik daudz runā par seksu tādēļ, ka viņi nekad nav apmierināti. Pats senākais Indijas seksa traktāts “Kama-sutra” teic, ka, ja jūs mīlējaties pietiekami mežonīgi, jums būtu gana ar vienu reizi gadā! Tas izklausās pilnīgi neticami mūsdienu cilvēkam – reizi gadā! Un toreiz nebija cilvēku, kas kaut ko apspieda. Vatsjans – pirmais seksologs pasaulē un pirmais, kurš seksā ienesa meditāciju, atnāca, lai atbrīvotu tā [cilvēka?] dziļākos centrus. Un viņam ir taisnība. Ja darīšana patiešām nonāk līdz galējībai, viena reize gadā ir pilnīgi pietiekami. Tas apmierinās jūs tik dziļi, ka sekojošās uguns jums pietiks mēnešiem.
Ja jūs steidzaties visā, jūs steigsieties arī seksuālā akta laikā, it kā tiktu veltīgi tērēts laiks. Tādējādi mēs vēlamies ātri šķīstošo kafiju un “ātri šķīstošo seksu”. Attiecībā uz seksu tā ir bezjēdzība. Tas nav darbs un nekas tāds, ar ko jūs varat steigties. Ar steigu jūs to sagrausiet. Baudiet seksu un jūs sajutīsiet laika neesamību. Steidzoties jūs to nepiedzīvosiet.
Dažkārt gadās, ka otra cilvēka enerģija jūs neaizdedz. Tagad jūsu partneris neko nespēj tur mainīt, arī jūs nē. Dabīgi, jāatrod vēl kādu citu, ar kuru varētu aizdegties. Taču sabiedrība, kultūra, reliģija un tradīcija – visas šīs lietas ir šķērslis. Dažkārt mēs sākam slieties pie jebkura cita, pat ja mēs neuzbudināmies; tas ir ērti. Ir bērns, kuru jūs abi mīlat, tādēļ rodas vēl vairāk sarežģījumu. Ja jūs turpināt sevi apspiest, jūs sākat niknoties. Jūs varat to izrādīt, varat neizrādīt, bet dusmošanās un sašutums būs klātesošs.
Dažkārt, vēloties izsaukt erekciju, stipra vēlēšanās var būt traucēklis. Jūs to nevarat vēlēties. Tas ir kas tāds, kas atrodas ārpus vēlmju robežām, un ja jūs cenšaties to radīt, jūs atklājat sevi pilnīgi impotentu. Un, ja kādreiz jūsu smadzenēs iesēdusies doma, ka kaut kas ir nepareizi, tad jūs nokļūsiet nelaimē. To nav nepieciešams darīt. Ja tas notiek – labi, ja nenotiek – arī labi. Tas vienkārši nozīmē, ka ķermenis šai brīdī nav noskaņojumā, ķermenis to negrib; viņš vienkārši pasaka “nē” un viss. Vienkārši ieklausieties ķermenī un ejiet kopā ar viņu. Lai mīlestība ir kas īpašs – tā arī ir kaut kas īpašs. Un gaidiet vajadzīgos momentus. Cilvēki gandrīz vienmēr izvēlas neatbilstošus brīžus. Mans novērojums: vienmēr pēc pāru strīdiem seko mīlēšanās. Vispirms viņi dusmojas, tad strīdas, bet pēc tam sāk justies par notikušo vainīgi. Pēc tam sāk sevi ienīst, ka rīkojušies nepareizi. Kompensāciaji viņi sāk nodarboties ar seksu. Tas ir skumīgi: divi strīdas, bet pēc tam mīlējas. Nav iespējams atrast nepiemērotāku brīdi tam. Kā gan tas spēj apmierinat? Gaidiet piemērotu momentu.
Ir vairāki stāvokļi. Tie atnāk, neviens nespēj tos vadīt. Tās vienkārši ir Dieva dāvanas. Kādreiz pēkšņi jūs sajutīsiet sevi “plūstošu”, lidojošu, “ne no šīs planētas”. Jums nav svara. Citreiz jūs sajutīsieties tik atvērts, ka gribētu atdot savai sievietei visu, ko varat – tas ir pareizais moments. Meditējiet, dejojiet, dziediet, un lai mīlestība gadās starp dejām, dziedāšanu, meditācijām, lūgšanām. Tad tai būs cita kvalitāte – dievišķības kvalitāte. Un es jums to mācu.
Pozīcijas neattiecas uz lietu, tās nav tik nozīmīgas. Reālas ir attiecības – nevis ķermeņa pozīcija, bet prāta pozīcija. Piemēram, vīrietis vienmēr ir uz sievietes. Tā ir egoistiska pozīcija, jo vīrietis vienmēr domā, ka viņš ir svarīgāks, labāks, ka viņš ir augstāk. Bet visā pasaulē primitīvajā sabiedrībā sieviete vienmēr ir vīrietim virsū. Āfrikā šī poza zināma kā misionāru poza, jo aborigēni nevarēja saprast, ko baltie cilvēki tur dara. Viņi ar šausmām domāja, ka tas noteikti sievieti nogalinās. Sieviete ir maigāka un vieglāka – viņai ir jātrodas uz vīrieša. Bet vīrietim var būt grūti domāt par sevi kā zemāku. Pozas var mainīt, bet pārāk neuztraucieties par tām, sākumā atslēdziet savu prātu. Uzticieties dzīvības spēkam, peldiet tajā. Palaikam, ja jūs patiešām uzticējāties, jūsu ķermeņi izvēlēsies pareizo pozīciju – to, kas nepieciešama šajā brīdī. Ja abi partneri ir dziļi uzticējušies, viņu ķermeņi izvēlēsies nepieciešamo pozīciju.
Mīlējoties ar sievieti, izšķīstiet viņas ķermenī. Uz mirkli aizmirstiet par seksualitāti, par visu, kas notiek jūsu galvā, jūsu domās. Uz mirkli vienkārši izšķīstiet reālajā sievietē. Neturiet savā galvā nekādu pornogrāfiju, nepadariet seksualitāti par smadzeņu funkciju. Lai jūsu seksualitāte ir dziļa jušana, jūtīgums, iekšējā sajūta. Izšķīstiet sievietē, it kā jūs atkal esat mātes bērns. Ja jūs to neuzzināsiet ar savu iemīļoto, jūs neiepazīsiet savu iemīļoto. Esiet atkal kā bērns mātes klēpī, absolūti kopā ar viņu, bez jebkādas distances. Un šajā mirklī jūs iepazīsiet, ko nozīmē pilnībā atdot sevi.
Mīlējoties ar sievieti, neko necentieties pierādīt. Jo tiklīdz jūs mēģināt kaut ko pierādīt, ieslēdzas jūsu prāts. Pilnīgi aizmirstiet, ka jūs esiet vīrietis un viņa ir sieviete. Lai visas robežas izzūd. Necentieties palikt vīrietis, citādi visu palaidīsiet – atkal atjaunosies duālisms: jūs – vīrietis, bet viņa – sieviete.
– Ošo |
Published by: opaa
Published: 15.07.2016. - 13:56:25
Reads: 1911
Comments: 0
|
| |
