Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) uzskata, ka seksuālo minoritāšu kopienai svētdien ir visas tiesības rīkot miermīlīgas sapulces un gājienus, taču nopietni apšauba sabiedrības ieguvumu no tiem. Ministrs arī aicina iedzīvotājus būt saprātīgiem un neiesaistīties vardarbīgās akcijās.

Kastēns portālam "Delfi" sacīja, ka valsts nodrošina biedrošanās un pulcēšanās brīvību, ikvienam ir tiesības rīkot miermīlīgas sapulces un gājienus, kā arī piketus. "Par seksuālo minoritāšu gājienu ir pieņemti vairāki tiesu lēmumi un galīgie spriedumi gan 2005., gan 2006.gadā ir bijuši gājienu organizatoriem labvēlīgi, tādēļ man nav pamata apšaubīt gājienu likumību, toties ir nopietnas šaubas par to mērķtiecību un Latvijas sabiedrības ieguvumiem. "

"Piekrītu viedoklim, ka neviena cita forma – raksti presē, konferences, filmu dienas un citi informatīvi pasākumi, nepiesaistītu tik lielu uzmanību lesbiešu, geju, biseksuālu un transpersonu (LGBT) kopienai, kā to var panākt ar gājienu rīkošanu. Ja šāds ir bijis organizatoru mērķis, tas nepārprotami ir sasniegts. Taču domāju, ka tā ir Pirra uzvara. Biedrības Dialogi.lv pētījums "Latvijas iedzīvotāju attieksme pret seksuālajām minoritātēm: dimensijas un "temperatūra"" parāda, ka neiecietība pret šo grupu gada laikā ir pieaugusi. Pat divu LGBT aizstāvības organizāciju – "Mozaīka" un "ILGA Latvija", kas ir iestājusies pret gājienu, attiecības, šķiet, nevar būt vēl sliktākas nekā šobrīd," pauda integrācijas lietu ministrs.

Viņš norādīja, ka arī plašsaziņas līdzekļos izskanējusī viedokļu konfrontācija liek bažīties, ka atbilde uz Draudzības dienu pasākumiem var izpausties kā fiziska konfrontācija. "Tā kā esmu patstāvīgā kontaktā ar iekšlietu ministru Ivaru Godmani, esmu drošs, ka policija darīs visu, lai novērstu incidentus. Tomēr, ja trim ķēdēm policistu ir jāsargā viena sabiedrības daļa no citas, tas apliecina nepieciešamību pēc konstruktīvas sarunas. Miers, kas balstās uz bruņotu sargu vairogiem, ir ļoti dārgs - taču nedz īpaši vērtīgs, nedz noturīgs – miers," sacīja Kastēns.

Pēc Kastēna domām, līdzsvars sabiedrībā ir panākams ar ilgtermiņa pasākumiem.

"Ja saskaņā ar reliģisko pārliecību homoseksuāla prakse ir grēks, ikvienam ir tiesības tā domāt un šo pārliecību apliecināt. Taču pilnīgi piekrītu arhibīskapam Jānim Vanagam, kurš ir teicis - protestēt var, taču tas jādara ar cieņu gan pret līdzcilvēkiem, gan pret sevi pašu. Līdzšinējās diskusijas ir pārliecinājušas, ka būs jautājumi, kuros ikviens paliks pie saviem ieskatiem. Visticamāk, daudziem šo svētdien notiekošais gājiens nešķitīs pieņemams. Savu attieksmi pret to jau esmu paudis. taču, lai mūsu savstarpējā nepiekrišana ir cieņpilna nepiekrišana. Viedokļu apmaiņu atstāsim piemērotākām vietām. Ielu gājieni un protesta piketi ir paziņojuma, nevis diskusijas veids. Bet dūru vicināšana un kliedzieni: "Sit, sit!", lai paliek boksa ringam," sacīja Kastēns.

Viņš norādīja:"Mūsu kultūrā ir bieži pausts nosodījums jebkurai vardarbībai. Es ticu Latvijas iedzīvotāju veselajam saprātam."

Jau vēstīts, ka Draudzības dienās un seksuālo minoritāšu gājienā svētdien varētu piedalīties aptuveni 400 dalībnieku. Aptuveni puse no pasākumu dalībniekiem būs ārzemju viesi.

Dienas noslēgumā seksuālo minoritāšu pasākumu pretinieki organizē koncertu 11.novembra krastmalā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!