/nginx/o/2019/07/22/12395317t1hc3aa.jpg)
Latvijā laulības starp viena dzimuma pārstāvjiem netiek atzītas un arī kopdzīves likums pieņemts netiek. Taču jautājumi par lesbiešu, geju, biseksuāli orientētu un transpersonu (LGBT) tiesībām mūsdienās tiek aktualizētas aizvien vairāk. Raidījumā "Apollo 1h" ekscentriskais modes mākslinieks Jaroslavs Barišņikovs, atklāj, ko domā par praida gājienu un to, kā šo jautājumu, viņaprāt, vajadzētu risināt Latvijas kontekstā.
"Man personīgi praids šķiet anormāli nevajadzīga padarīšana," atzīst Barišņikovs.
Video: Jaroslavs Barišņikovs par LGBT tiesībām
Modes eksperts skaidro, ka, viņaprāt, ārzemēs praids ir pārvērties par karnevāliem.
Latviešiem tā esot politika: "Mums ir "Mozaīka", kas kaut ko iesniedz, dome, kas aizliedz, tad "Mozaīka" tiesājas, kaut ko pārsūdz un tiek pie sava praida."
Barišņikovs atklāj, ka nesaprot, kāpēc šī sabiedrības daļa, ejot praidā, pieprasa īpašu attieksmi: "Tevis dēļ tiek slēgtas ielas, lai parādītu citiem, ka, re, kur mēs - geji un lesbietes - esam, pievērsiet mums uzmanību."
Pats Jaroslavs vēlētos cīnīties par tiesībām citādākā veidā. Viņš uzskata, ka tas ir iespējams, kā arī pašai sabiedrībai būtu nepieciešama citādāka pieeja. Pretējā gadījumā, tiekot kurināts vien naids, sākot ar autovadītājiem, beidzot ar cilvēkiem, kas dzīvo tajās ēkās.
"Kāpēc neveido foršas izstādes? Kāpēc cilvēkiem nepastāsta, cik vēsturiski ir bijuši daudz homoseksuāļu, kuri bijuši nozīmīgas personas - mākslinieki, dizaineri, kuri ir veidojuši kultūru un ir neatņemama tās sastāvdaļa?" modes eksperts pieļauj, ka iespējams, cilvēki par to vienkārši nezina.
"Endijs Vorhols, piemēram. Visi zina, kas ir Vorhols, bet daudzi nezina, ka viņš ir bijis gejs. Varbūt caur viņa retrospekciju var tikt pie parasta latviešu cilvēka, kuram nepatīk praids, kurš nelasa par to ziņas, cenšas distancēties, bet viņam toties patīk māksla," skaidro Jaroslavs.
Mākslinieks pieļauj, ka varbūt šis ir veids, kā sākt diskusiju ar cilvēkiem.
"Mums pāris gadu laikā biennālē ir bijuši tik milzīgi panākumi. Pats apmeklēju un novēroju to, ka nāk ģimenes ar bērniem - to, cik ļoti viņi saprata laikmetīgo mākslu, es nezinu, bet svarīgi ir tas, ka viņi tur ir, iziet no saviem dzīvoklīšiem un neskatās tikai televizoru, bet cenšas iedziļināties kultūrā. Man šķiet, ka tas ir veids, kā likt apzināties, ka šie cilvēki ir mūsu sabiedrībā. Viņi ir neatņemama sastāvdaļa un viņus ir jāciena," pauž Jaroslavs.
/nginx/o/2019/01/16/11718695t1he7d8.jpg)