Foto: LETA
Jūnijs daudzviet pasaulē ir t.s. Praida mēnesis, kad notiek kārtējie seksuālo minoritāšu jeb LGBT gājieni un citi pasākumi: praidi dažviet kā jautri karnevāli, citur kā iestāšanās par tiesībām un cieņu, kuru attiecīgā sabiedrība vēl nav gatava sniegt. Šogad praids Latvijā nebija, taču Baltijas mēroga pasākums Viļņā pēc nostāstiem sliecās jau vairāk uz jautro karnevālu, nevis savu tiesību prasīšanu.

Ar liela optimista brillēm skatoties, lietas mainās un varbūt Latvijā arī LGBT tiesības uz vienlīdzību pamazām būs pašsaprotamas. Pērnā gada Rīgas praida gājienu apstāvēja tikai pāris bļāvēju, tauta ielās skatījās bez naida.

Praida mēnesi redzu kontekstā ar vēsturisko cilvēktiesību attīstību - sākot ar to, ka 19.gadsimtā arvien plašāks baltu vīriešu loks dažādās valstīs ieguva tiesības balsot par savām valdībām. Tam sekoja vergu emancipācija ASV un formālas balsstiesības arī melnādainiem vīriešiem, lai gan baltie dienvidos centās tās ar visiem iespējamiem līdzekļiem apkarot. 20.gadsimta sākumā tika izcīnītas balsstiesības sievietēm - pusei iedzīvotāju attiecīgajās valstīs. 1960. gados ASV sekoja cīņa par reālu vienlīdzību afroamerikāņiem un par rasu segregācijas atcelšanu un likvidēšanu. Šķiet loģiski, ka LGBT kopienai arī pienācis laiks nodrošināt vienlīdzību un tiesības, un daudzās valstīs tas jau nosacīti noticis.

Tas, ka atšķirīga seksuālas orientācijas pieaugušu personu starpā, kas nav saistītas ar spēka vai viltus lietošanu pret citiem, nav slimība, jau sen atzīts gan pasaules, gan Latvijas ārstu un psihiatru starpā. Jau 1950. gados ASV pētniece Evelīna Hukera (Evelyn Hooker) pētot homoseksuālus vīriešus, kas nebija par savu homoseksualitāti vai citu tā laika noziegumu sodīti, nespēja atrast būtiskas psihiskas atšķirības starp viņiem un heteroseksuāliem - abas grupas (tiesa gan, no nelieliem paraugiem) bija vienādas.

Pirms 50 gadiem, tramdīti LGBT cilvēki sita pretī

Vēlāk 70.gados, daļēji pēc liela ļembasta arī panāca, ka no ASV psihiatrijas slimību sarakstiem izņēma seksuālo orientāciju. Savukārt "ļembasts" daļēji balstījās un tobrīd vēl nesenu notikumu, t.s. Stounvolas grautiņu (Stonewall Riot), kad 1969.gada vasarā kādas LGBT kopienas iecienītā, visticamāk mafijas kontrolētā dzertuvē Stonewall Ņujorkas Grenvīčviledžas (Greenwich Village) rajonā, notika kārtējā policijas akcija. Homoseksualitāte tobrīd bija noziegums, un policija varēja - vismaz tā viņi domāja - bez īpašām sekām tramdīt šīs kopienas cilvēkus. Toreiz LGBT cilvēki vārda burtiskā nozīmē sita pretī. Vairākas dienas pēc kārtas, nikni pūļi apmētāja Ņujorkas policiju ar ķieģeļiem, kāvās pat ar policijas specvienību, kuru iesūtīja pēc negaidītās situācijas, kur prāvi tēviņi sieviešu drēbēs (t.s. drag queens) "sadeva pa purnu" parastiem patruļpolicistiem, kurus pazina kā regulārus atšķirīgo kopienas tramdītājus. Tas viss pirms 50 gadiem un šajos notikumos sakņojās gan ASV, gan globālā kustībā par LGBT vienlīdzību un pret to diskriminēšanu un nicināšanu.

Vai virzīs partnerattiecību likumu visiem?

Mediji ziņo, ka Attīstībai/Par (Par) uzskata, ir iespējams virzīt partnerattiecību likumu, kas būtu solis aizsargāt gan viendzimuma, gan heteroseksuālas "neformālas", bet pastāvīgas attiecības, kādas atzīst kaimiņvalstis Igaunija, Zviedrija ar savu kopdzīves likumu (Sambolagen) un virkne citas valstis. Vienlaikus Latvija saņem Eiropas Savienībā vienu no zemākiem reitingiem uz t.s. LGBT draudzīguma skalas gan partnerattiecību likuma trūkuma dēļ, gan naidīgai attieksmei, ko dažkārt izjūt no daļas Latvijas sabiedrības. Šāds naids īpaši uzplaiksni sociālos medijos, kur bieži iespējams darboties anonīmi, ar segvārdu. Naids pret LGBT nereti arī mijās ar rasismu un nosodošu, uzbrūkošu attieksmi pret bēgļiem, visu islāmticīgo pielīdzināšanu vistrakākiem ekstrēmistiem un teroristiem.

Te tikai daži piemēri no Twitter sarakstēm (pielabotas drukas kļūdas, bet agresīvā, nicinošā valoda atstāta nemainīga).

Komentējot vajadzību pēc partnerattiecību likuma:

"Pielīdzināt tik sarežģītām cilvēku attiecību un saistību musturim kā laulība kaut kādas perversas kaislības, nozīmē izčakarēt un apdraudēt ģimenes aizsardzības sistēmu. Līdzīgi kā fiktīva laulība īr krāpniecība, tā arī pediņbūšanas pielīdzināšana laulībai ir noziegums."

Un neilgi pēc protests.lv jauniešu (arī pēdējo klašu skolnieku) organizēta piketa pie Saeimas, kur aicināja likumdevējus pievērsties LGBT svarīgiem jautājumiem - partnerattiecību likumam un diskriminācijas novēršanai, izskanēja tvīti šāda garā, saglabājot autora ortogrāfiju:

Nepilngadigu beernu iesaistishana pederastu propagandaa ir noziegums, pedofilu uzmakshanaas! Organizatori, propagandisti, dalibnieki jakastree, tiem jaatnem pilsoniba,pec 20 gadu soda spaidu darbos ir izraidami uz Afriku,SaudaArabiju vai Pakistanu un nododami imamiem paaraudzinat.

Tā kā arī piedalījos tvitera "diskusijā" par protests.lv piketu, kuru novēroju un, ar dalībnieku piekrišanu, filmēju Facebook Live, saņēmu šādu tekstu no viena no kaislīgākajiem Latvijas tvitera troļļiem:

tu pārstāvi vienīgi reptīliska līmeņa pervertus, pats būdams svešķermenis jebkurā civilizētā sabiedrībā, bet kā apdalītākais suņu kāzu dalībnieks mūžam centies piestellēties katram plānprātīgam pasācienam.

Tādi nu daži esam uz 21.gadsimta trešā gadu desmita sliekšņa

Augustā plāno mīļu, jautru festivālu - pāragri priecājoties?

Izskatās, ka Latvijā praida gājiena vietā augustā tiks rīkots ballītei un kultūras festivālam līdzīgs pasākums QueerFest (Savādo festiņš) kā pašsaprotams jautrs, interesants un daudzveidīgs festivāls. Kā raksta organizētāji, "tas būs festivāls, kas ieskandinās jauna posma uzsākšanos Latvijas LGBT+ kopienas dzīvē. Festivālā tiks svinēta brīvība un sadraudzība- mīlestības pilnais pasākums ir paredzēts ikvienam LGBT+ kopienas pārstāvim un visiem tās atbalstītājiem."

Lai tā būtu, taču man kā heteroseksuālam trīs dēlu tēvam (to saku tikai pats tāds! pats tāds! bļāvējiem, kas ienīst LGBT) šāda priecāšanās liekas pāragra, jo sabiedrības dzīlēs vēl gruzd nezināšanā, nesaprašanā sakņots naids, kas izpaužas sociālos medijos. Tomēr jauniešu aktivitāte ar skaidriem politiskiem un sabiedriskiem mērķiem ir pozitīvs signāls, ka ar paaudžu maiņu arī būs sabiedrības attieksmes un rīcības maiņa. Varbūt pārsteidzoši ātri būs pašsaprotams, ka ienīst LGBT personas ir tik pat pretīgi un tumsonīgi, kā rasisms vai sieviešu uzskatīšanu par mazvērtīgākām būtnēm un noskatīšanos uz klimata pārmaiņām un krasu nevienlīdzību mūsu sabiedrība kā nemaināmā "dabas parādībā".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!