Ir tikai viena tēma, kas patiesi un līdz sirds dziļumiem satrauc latviešu prātus. Tas nav futbols kā Brazīlijā, "Brexit" kā Lielbritānijā vai Katalonijas neatkarības ideja kā Spānijā. Mūs līdz pēdējai dvēseles stīgai pielej ar trauksmi ideja, ka divi geji varētu apprecēties un adoptēt bērnu. Doma vien, ka kaut kas tāds būtu iespējams, līdzinās nozīmīgāko tradīciju un simbolu svētuma zaimošanai – it kā kāds būtu ierosinājis atsegt Staburagu tikai tāpēc, lai uzrāptos pašā virsotnē, viegli ietuptos ceļos un uztrieptu tam pakaļas zapti.
Iespējams, tieši šādā iekaisuša prāta stāvoklī Ansis Pūpols (žurnālists un Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts no Nacionālās apvienības) lika priekšā ideju, ka homoseksuāliem pāriem šobrīd nekāds papildu regulējums likumā nav nepieciešams. Neesot vajadzības šiem cilvēkiem ļaut laulāties, arī partnerattiecību regulējums būtu lieks, jo, raugi, homoseksuāli pāri savas attiecības jau šobrīd varot sakārtot, dibinot SIA un visus jautājumus atrunājot tās statūtos. Nenoliedzot, ka Anša ideja ir asprātīga, tomēr gribētos ieskicēt zināmas problēmas un neatbildētus jautājumus, ko tā rada.
Pirmkārt jau vajadzētu saprast, vai šis priekšlikums neiestūrē otrā grāvī un neveido diskrimināciju pret heteroseksuālām ģimenēm. Piemēram, ja homoseksuāla pāra SIA par ikdienas izdevumiem būtu tiesīga no valsts atgūt PVN, vai tas būtu godīgi pret pārējām ģimenēm, kas savienībā stājušās Tā Kunga gaismā, nevis ar Uzņēmumu reģistra svētību?
Turklāt nevaru nedomāt arī par neveikliem mirkļiem, kurus varētu piedzīvot pats idejas autors, ja vēlētos nodibināt uzņēmumu. Nav izslēgts, ka VID vai Uzņēmumu reģistra darbinieks, mazliet piemiedzis acis un pašķiebis galvu, ar skatienu nomērītu atnākušo un aizdomu pilnā balsī vaicātu: "Vai tik jūs neesat zilais, Ansi?" Baidos, ka Pūpola kungs riskē ar šo priekšlikumu iešaut pats sev kājā.
Otrkārt, pieņemot, ka Anša ideja tiks pilnā mērā realizēta un stāsies likumiskā spēkā, grūti saprast, kas notiks ar SIA, kuras vēlēsies audzināt bērnus. Ja SIA par savas darbības virzienu norādīs, ka tās mērķis ir audzināt bērnus, vai bērni būs jāreģistrē kā pamatlīdzekļi? Ja tomēr šādā veidā jautājumu risināt nav plānots, varbūt bērniem jākļūst par meitasuzņēmumiem? Ja tā, tad tas rada veselu dzimuma identitātes diskusiju, jo zināma daļa sabiedrības nevēlētos, lai dēli reģistrējas par meitasuzņēmumiem, bet dēluzņēmumu forma šobrīd nepastāv.
Treškārt, nav īsti skaidrs, kā plānots regulēt vientuļu homoseksuālistu mijiedarbību ar valsti. Vai Ansis šai shēmā ir paredzējis viņiem ar likuma spēku uzdot reģistrēties kā individuālajiem komersantiem? Vai īsa auguma gejus viņš vēlētos redzēt mikronodokļa maksātāju rindās? Vai valsts līdzfinansēs "Grindr" maksas versiju, lai veicinātu individuālo uzņēmēju apvienošanos SIA? Kā redzams, šobrīd nav atbildēts neviens no šiem jautājumiem, tāpēc ar rūgtumu secinu, ka Pūpola kungs vientulību neuzskata par problēmu.
Jāatzīst, ka viena būtiska priekšrocība pār pastāvošo sistēmu šim priekšlikumam tomēr ir. Šķiršanās kļūtu daudz vienkāršāka. Ja nu gadījumā justu, ka mīlestība sāk izplēnēt kā šķidra rīta migliņa, varētu par pāris šmigas pudeļu atlīdzību sarunāt bomzi, uz kura vārda norakstīt prieku vairs nesagādājošo SIA, un katrs doties savu ceļu.
Ja aprakstītās problemātikas cilāšanas pamatdoma tomēr ir tradīciju sargāšana, nevis uzņēmējdarbības vides sakārtošana, tad vistradicionālākā ģimene vēstures griezumā vienmēr ir bijusi "viens vīrietis, vairākas sievietes". Parādnieks neļaus samelot.