Viņa uzskata, ka šajā amatā būtu jāstrādā cilvēkam, kas spēj ignorēt savas simpātijas vai antipātijas pret kādu no personu grupām un atrast dialogu ar tām. Savukārt Šmits pierādījis, ka nespēj atrast dialogu ar seksuālajām minoritātēm.
"Dīvaini, ka Latvija plāno nākamgad piedalīties Eiropas Savienības projektā "Vienādas tiesības visiem" ar lielu valsts finansējumu un vienlaikus par Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāju ievēlē personu, kura vēlējās svītrot labojumus Darba likumā, kas paredzēja seksuālo minoritāšu diskriminācijas aizliegumu," sacīja Freimane.
Viņa pauda gatavību vērst uzmanību uz Šmita darbību un lēmumiem, un, ja būs nepieciešams, vērsties cilvēktiesības aizstāvošajās institūcijās Eiropā.
Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska - Odiņa sacīja, ka Šmita ievēlēšana Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja amatā ir ciniska izvēle. Līdzīgi vērtējama Pētera Tabūna (TB/LNNK) ievēlēšana par Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāju, jo viņa pārstāvētā partija vēlas stingrākus ierobežojumus naturalizācijas procesā.
"Cilvēktiesību un pilsonības jautājumu pārvalde nodota partiju pārstāvjiem, kuri tajos vēlas ierobežojumus, un gan Šmita, gan Tabūna ievēlēšana šo komisiju vadītāja amatā ir politisks darījums," sacīja eksperte.
Viņa piebilda, ka sevišķi grūti strādāt apstākļos, kad abu komisiju priekšsēdētāju amatā ievēlēts Šmits un Tabūns, būs īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam (LPP/LC), kuram jābūt atvērtam un liberālam pret visām sabiedrības grupām.
Problēmas, viņasprāt, varētu radīt Kastēna sadarbība ar Šmitu, kuram ir pretenzijas pret atsevišķām sabiedrības grupām. Īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās būs jāmēģina ietekmēt partijas biedra uzskatus, pauda Zandovska-Odiņa.
Savukārt Tabūna ievēlēšana Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas vadītāja amatā varētu ierobežot Naturalizācijas pārvaldes darbību, kura līdz šim guvusi "augstu uzticamību no cittautiešu puses", ko būtu žēl zaudēt, uzskata cilvēktiesību eksperte.
Kā ziņots, par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju pirmdien tika ievēlēts Šmits.
Pēc komisijas sēdes viņš teica žurnālistiem, ka "strādās godprātīgi un ievēros Satversmi, kurā visiem Latvijas iedzīvotājiem ir garantētas cilvēktiesības". Šmits nosauca par "lielu muļķību" presē sacelto ažiotāžu ap viņu kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju.
Viņš atgādināja, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nodarbojas ne tikai ar seksuālo minoritāšu problēmām. Seksuālajām minoritātēm ir tādas pašas cilvēktiesības kā visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp pulcēties un rīkot gājienus, tikai tiem jānotiek likumā noteiktajā kārtībā.
Jau ziņots, ka vairākas sabiedriskās organizācijas ir veltījušas asu kritiku Šmita kandidatūrai komisijas vadītāja amatam, jo viņš savulaik ir aizvainojoši izteicies par dažādām sabiedrības grupām, liekot apšaubīt viņa izpratni par cilvēktiesībām.
Savukārt par Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Tabūns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
