dexa / virsraksts...
| ||||
1 пользователям нравится этот блог
|
|
sukamatu | 19.08.2025. - 12:39:12
Žēl, ka divreiz vienā upē iekāpt nevar!
Žēl, ka divreiz vienā upē iekāpt nevar!
smi | 19.08.2025. - 10:31:28
Dexa, neņem ļaunā... Es aizgāju pirmā ... Bet toreiz es... es? Nebija "es!". Manis nebija. Es biju iekususi viņā. Es biju kā lapsene - dzintarā! Spēcīga, skaista, pašpārliecināta... bet nevarīga ieskauta dzintarā ! Toreiz... toreiz šķita, ka pasaule ir apstājusies! Un domas, kā skudras joņoja, mēģinot atrast - kāpēc!? Es taču... mēs... mums taču bija tik labi! Tev bija tik labi... bet varbūt tomēr nē? Brīžiem likās, ka Tu uzvelc masku! Un man skumji gribējās teikt - kādēļ? Kādēļ Tu manā priekšā tā... ar masku? Lab’ viņiem! Tiem tur! Kas mūžīgi nelaimīgi, kas dēļ savas iekšējās pasaules nelaimes citus peļ, lamā, rāda ar pirkstu... Bet man!? Es taču... es taču esmu Tu. Vismaz man tā likās. Un tad nāca vainas meklēšana! Cik gan laika es nepavadiju skatoties tālumā, bet neko neredzot. Tik mēģinot saprast- kāpēc? Kādēļ Tu man nespēji ticēt. Kādēļ... Kādēļ TU neiekusi manī... Sāpes..., dusmas..., skumjš prieks, atceroties kā nosmērejamies ar šokolādes saldējumu un cenšoties viena otru notīrīt, tā iesmērēja, ka tovakar uz pasākumu neaizgājām... valgi spilveni no rīta... tas bija. Un tad... laiks. Laiks centās. Viņš to prot. Pieklusinaja kliedzienu... ar laiku norausa asaru... ar rupjiem diegiem uzlika ielāpu. Es to jūtu. Vienmēr. Bet nu jau tik dažreiz iesmeldz. Uz laika maiņu... atceroties to vasaras lietu, kur mēs bradājām pa Sīkupīti... Es viņu ieraudzīju nejauši...
Dexa, neņem ļaunā... Es aizgāju pirmā ... Bet toreiz es... es? Nebija "es!". Manis nebija. Es biju iekususi viņā. Es biju kā lapsene - dzintarā! Spēcīga, skaista, pašpārliecināta... bet nevarīga ieskauta dzintarā ! Toreiz... toreiz šķita, ka pasaule ir apstājusies! Un domas, kā skudras joņoja, mēģinot atrast - kāpēc!? Es taču... mēs... mums taču bija tik labi! Tev bija tik labi... bet varbūt tomēr nē? Brīžiem likās, ka Tu uzvelc masku! Un man skumji gribējās teikt - kādēļ? Kādēļ Tu manā priekšā tā... ar masku? Lab’ viņiem! Tiem tur! Kas mūžīgi nelaimīgi, kas dēļ savas iekšējās pasaules nelaimes citus peļ, lamā, rāda ar pirkstu... Bet man!? Es taču... es taču esmu Tu. Vismaz man tā likās. Un tad nāca vainas meklēšana! Cik gan laika es nepavadiju skatoties tālumā, bet neko neredzot. Tik mēģinot saprast- kāpēc? Kādēļ Tu man nespēji ticēt. Kādēļ... Kādēļ TU neiekusi manī... Sāpes..., dusmas..., skumjš prieks, atceroties kā nosmērejamies ar šokolādes saldējumu un cenšoties viena otru notīrīt, tā iesmērēja, ka tovakar uz pasākumu neaizgājām... valgi spilveni no rīta... tas bija. Un tad... laiks. Laiks centās. Viņš to prot. Pieklusinaja kliedzienu... ar laiku norausa asaru... ar rupjiem diegiem uzlika ielāpu. Es to jūtu. Vienmēr. Bet nu jau tik dažreiz iesmeldz. Uz laika maiņu... atceroties to vasaras lietu, kur mēs bradājām pa Sīkupīti... Es viņu ieraudzīju nejauši...
limasol | 03.07.2025. - 08:20:05
Tev ir talants rakstīt. Raksti vēl.
Tev ir talants rakstīt. Raksti vēl.
dexa | 05.07.2025. - 23:27:57
Pateicos! Top grāmata, šie tikai daži izvilkumi.
Pateicos! Top grāmata, šie tikai daži izvilkumi.
cilveks2 | 21.06.2025. - 16:40:04
Šeit Atslēgas Vārds- ČAU uz visiem laikiem, bet tas tajā gadījumā, ja TU neesi mazohiste...
Šeit Atslēgas Vārds- ČAU uz visiem laikiem, bet tas tajā gadījumā, ja TU neesi mazohiste...
dexa | 29.06.2025. - 00:45:16
Čau notika jau pirms 13 gadiem. so, no worries.
Čau notika jau pirms 13 gadiem. so, no worries.
© Lesbi.lv. Все права защищены.
Контакты | Реклама | Правила пользования | Политика конфиденциальности |
Контакты | Реклама | Правила пользования | Политика конфиденциальности |
Мы использоваем cookies. Продолжая просматривать сайт, вы даете согласие на использование cookies.
Pat sadauzītu vāzi var salīmēt, bet vai tad ir ta vērts?