Rudeņo...
Rudeņo man šodien sirds...
Dvēsele met lokus vējos...
Kļavu zelta vilainē
Satinos un skumstu viena...
Man šodiena patīk, tāda īsta rudenīga sajūta, var paskumt sevī, un atļauties būt vienai... Noguldīt visu kas lieks un izbaudīt rudens brīdi... Lūkoties kā aiz loga kļāvā pamazām sāk liesmot sārts... Ai, kas par balli būs laumām un fejām, kad beidzot sārts aizdegsies pilnībā... Katra lapa tak būs jāuzlūdz uz deju. Lai atvadoties no vasaras tā aizdejotu pēdējo valsi, pašai pat to pat nezinot... Lapas nezinās ka tā beidzas viņu laiks... Un nav arī jāzin... Lapas ilgojas rudens balles... Laumas - tās katru gadu no jauna smaidot atdod savas dvēseles daļas lapām līdzi nebūtībā ... Kad dvēsele izsmelta tukša lapai līdzi mirst arī lauma... Un tad mēs atrodam un sakam visskaistākā lapa kādu rudens ir radījis... Nezinu, kas es gribētu būt lauma vai lapa... |
Поместил(а): citada
Опубликовано: 28.09.2017. - 19:47:16
Прочитано (раз): 2282
Комментарии: 0
|
| |
