par nebūtisko
esmu secinājis, ka arī gulēt nedrīkstu. kaut vai šonakt. sapnis galīgi ņikudišnijs. nepietiek ar to, ka es nosapņoju plānprātīgu pasākumu - iet ar kājām gar jūru apkārt vienai salai. un to salu, vai ziniet, sauc par Eirāziju. ta’ vēl tamajā sapnī jaucās iekšā dr. Hauzs, pie kam manā sapnī šams bija tik pat riebīgs kā seriālā. un ar to vēl nepietiek - papildus vēl visādīgas slimnīcu ainiņas klasisko padomjlaiku ārstniecībsiestāžu stilā. pa burbuli noiet viena liellaiva, tā arī nesapratu vai komplektā ar čelovekiem, vai ne. ejot kaut kur tālos Krievijas ziemeļos gar to jūras krastu, kaut kādi šķībacainie maisa gaisu. ne ta ķīnīzeri, ne ta japiji. man tur viņi nafig nebija vajadzīgi. un pie visa tā es sapnī tiku arī pie bērna... it kā nepietiktu ar to, ka bērni maitā dzīvi IRL, vēl arī manos sapņos jāieviešas!
vobšem jācitē kāds sens un visiem zināms dzejnieks:
nav taisnības virs zemes
dūrei tik spēks
|
Поместил(а): paliec
Опубликовано: 23.11.2011. - 18:22:09
Прочитано (раз): 2068
Комментарии: 0
|
| |
