tad... kad sap...

Блоги

vinits / tad... kad sap... ...

tad... kad sap...

Domas pavediens izslīdēja pa atvērto logu un paspēja pabarot badā mirstošo klusumu. Sen nebiju jutusies tik vienaldzīga pret visu.
Sapņos ērkšķi rādās. Bet katram ir skaista roze, nepacietīgi slīdošs gliemezis uz aplauztās pasaules redzējuma. Krāsmatas. Saulesgaisma. Un zārkā guļošā neuzticība nākotnei.
Apnicis! Pabaro kraukļus. Šodien viens papurināja manus matus ar savu piķa melno spārnu. Patīkama sajūta. Kafija silda apsalušos pirkstus un tu vēro, kā lēnām sniegpārslās pazūd kūpošās cigaretes dūmi.

To visu ko es uzskatu par dzīvi, es to dzīvošu!
Eksistencei vienai nav jēgas. Ir jāprot dzīvot, dzīvot ar pilnu atdevi, rakstīt savus spēles noteikumus.
Un man vienalga vai tas sāp.

Nenosodi mani, ja nespēj izprast.
Esmu brīva.
Saule. Vējš. Kafija. Cigaretes.
Kliedziens tukšumā.
Plūst laiks.

Поместил(а): vinits
Опубликовано: 13.10.2010. - 13:08:52
Прочитано (раз): 2389
Комментарии: 1

0 пользователям нравится этот блог

Комментарии (1)

emiilijaf | 13.10.2010. - 21:11:13
Jauki, ka spēj savākties. Un labi, ka atzīsti ko jūti, nevis nocietinies (:

Мы использоваем cookies. Продолжая просматривать сайт, вы даете согласие на использование cookies.

Логин
Пароль