Kur atrodami vientuļi introverti LGBT+ seniori?

kaadskautkur | 08.08.2025. - 16:44:28 | Дискуссия прочитана 393 раз

Te kādu laiku nav bijušas dīvainas tēmas, tāpēc laiks vienai no manis  

Iedomājos, ka būtu jāeksistē arī galīgiem introvertiem, kuri grib gan dzīvot savā klusajā nostūrī, gan arī kādu dziļāku romantisku kontaktu. Taču, zinot Latvijas situāciju, laikam jau daudzi vecākās paaudzes ļaudis izvēlas būt klusi un nemanāmi, lai kaimiņi neko nenojaustu. Pieņemu, ka daļa vispār dzīvo celibātā un ir zaudējuši cerību kādu satikt. Daudzi nemaz neprot vai negrib lietot internetu.

Un ja nu ir kāds, kam svarīgas dziļākas attiecības, nevis sekss, un kuru pievelk klusi, vecāki vīrieši, tad kā vispār varētu viens otru atrast, īpaši vēl, ja runa ir par mazāku pilsētu? Parasti tādos gadījumos saka, ka vajag vairāk iziet no mājām. Uz kurieni tad iziet, lai satiktu vecākus cilvēkus un vispār uzzinātu, ka viņi ir geji? Saulainās svētdienās es bieži staigāju apkārt pa pilsētu, pa dažādām klusām ielām, taču tas rezultējas tikai ar dusmīgiem uzrūcieniem no dažu māju īpašniekiem, nevis kādu interesantu iepazīšanos    Jo mūsdienās normāli cilvēki jau nevazājas apkārt kājām, bet brauc mašīnās. Nē, nu daži citi klaidoņi jau grib "iepazīties" - palūdz cigareti vai centus aliņam, taču tas kontingents mani neinteresē    

Protams, bez intīmas pievilkšanas ir vēl arī citi faktori, kas ietekmē savietojamību un padara to visu pasākumu vēl sarežģītāku. Paaudžu atšķirības, intereses, raksturi. Jo introvertiem viss parasti sākas ar draudzību un tikai pēc tam iet tālāk.

Mjā, tā nu rodas tā strupceļa sajūta un gatavošanās vientuļām vecumdienām...

sarmis | 08.08.2025. - 19:40:08

Labvakar! Nu tas ir naivi, ja, dodoties ielās, spēsi satikt sev svarīgu cilvēku. Ne Tu, ne viņš nenāks viens otram klāt un uzrunāt "Paklau, negribi ar mani draudzēties? " Nevaru spriest par mazpilsētām, taču Rīgā agrāk ( pirms interneta) bija populārās vietas pilsētā, kur varēja sastapt līdzīgu interešu cilvēkus. Tagad tās vietas aizstātas ar soctīkliem

kaadskautkur | 09.08.2025. - 21:12:45

Sievietēm tāda nejauša iepazīšanās kaut kā labi sanāk. Piemēram, mamma vienu draudzeni tā arī atrada - pastaigājoties garām kādai mājai, dārziņā ap puķēm rakņājās kāda kundze, un kaut kā sākās sarunas.
Par soctīkliem - gados vecākie laikam vairāk lieto Draugus, bet tur viss ir diezgan konservatīvs, un diez vai kāds uzdrošinātos mēģināt iepazīties "netradicionālā veidā", ja nav iespējas sākt pazīšanos anonīmi.

alvils | 10.08.2025. - 06:28:18

Nodarbei "Saulainās svētdienās es bieži staigāju apkārt pa pilsētu, pa dažādām klusām ielām, taču tas rezultējas tikai ar dusmīgiem uzrūcieniem" patiesībā ir noteikts nosaukums "krūzings" (cruising), tikai parasti ar to nodarbojas vietās, kur tā ir pieņemts - klubā, pludmalē. Nezinu, kā ir zaķenē, bet varbūt tur arī ir. Saskatīšanās, skatiens parasti tad izsaka vairak nekā vārdi, vārdi pat traucē. Un tālākais var notikt.

Sāk likties, ka vientulība ir nolemtība. 95+% pasaulē ir normāli cilvēki, kas atrod viens otru pat īpaši nedomājot un nemeklējot un viņiem viss ir - tāda kā ģimene vai attiecības. Un tad ir cilvēki, kas gadiem cenšas, bet nesanāk un nesanāk. Neesmu atradis atbildi, kāpēc tā ir?

kaadskautkur | 10.08.2025. - 19:02:04

Man tas "krūzings" patiesībā sākās bez iepazīšanās nolūkiem. Pēc sēdošas darba dienas kaut kā jākontrolē "riepa" un jādabū svaiga gaisa un saules deva, tāpēc cenšos katru vakaru nostaigāt vismaz 5km. Pārsvarā gan staigāju vientuļākās vietās, kur māju nav vispār. Reizēm gadās satikt kādu līdzīgu "vakara skrējēju" un dažus riteņbraucējus, un kāds arī apstājas aprunāties (un ja ir iereibis, tad var izstāstīt visu dzīvi   ). Reizēm pastaigāju pa apdzīvotākām ielām, tāpat vien, lai labāk sajustu, ka ir cilvēki, kas dzīvo normālas dzīves.

Interesanti, ka visas manas diezgan garlaicīgās dzīves gaitā tomēr ir sanācis pāris reizes nejauši romantiski saķerties... taču ar sievietēm   , bet ar viņām man intīmā ziņā ir nulle pievilkšanās. Un tad ir tā bezcerīgi stulbā sajūta - eh, nu forša sieviete, mums tik labi saskan, esam kopā gan bijuši pāris ekskursijās pa dabas takām, gan sarakstījuši viens otram garus tekstus par psiholoģiski filozofiskām tēmām, gan pat saskrūvējuši viņai skapi. Visu atdotu par "burvju tableti", ar ko varētu pamodināt intīmo tieksmi pret jebkuru patīkamu cilvēku. Varbūt kaut kad nākotnē tādi brīnumi būs iespējami. Pagaidām - kā ir, tā ir. Tiešām nolemtība - jūtos kā "dabas kļūda". Plus vēl vājredzība, kas papildus ierobežo iespējas brīvi pārvietoties - pilnīga atkarība no sabiedriskā transporta. Bet kā nu ir, tā ir, no žēlošanās jēgas maz.

alvils | 10.08.2025. - 22:16:13

Vēl jau arī tas, ka geju vidē normālu attiecību gandrīz nav vispār. Vismaz man tā šķiet. Varbūt ir (par pāris zinu), bet tā kā neesmu pats atradis, tad varbūt raugos uz to drūmāk nekā citi.

Tie publiskie pāri (ASV Kases skeretārs Bessent, Sems & Oliver Altmeni, Tīls (kad nenodarbojas ar modeļiem)) dod cerību, ka izraujoties labākā sabiedrībā ir lielākas cerības atrast gan cilvēcīgu pieeju attiecību meklējumos, gan arī pašas attiecības. Bet citādi - nu tās iepazīšanās vietas... Un vēl jau arī tas, ka varbūt arī darba dzīve neiet tik izcili vienam esot.

Lai gan, Skapī es neesmu bijis. Varbūt Skapis ir tā vieta, kur var apsēsties pie galdiņa un tad kāds pienāk klāt, var parunāt pie sulas glāzes un padomāt, ko tālāk. Bet nezinu, varbūt tur mūzika ir uz skaļo un nekas tāds nav iespējams.

Par publisko transportu - man liekas, ka ir ļoti OK. Man pašam nav mašīnas un es nevaru iedomāties, ka es varētu braukt ar to. Daudz ērtāk ir vilcienā un autobusā - skatīties pa logu, parunāties vai lasīt planšetē ielādētās grāmatas un rakstus.

alvils | 10.08.2025. - 22:18:46

Vēl ienāca prātā, ka var iepazīties arī dažādos pulciņos. Droši vien hetero tā dara. Koros, deju ansambļos. Man patiktu, ja man izdotos izbrīvēt laiku, lai svētdienās pa dienu pievienots kādai mākslas studiju. Tur visi kādas 3-4 stundas profesionāļa vadībā kaut ko glezno vai akvarelē un pa vidu droši vien notiek visādas sarunas, tiek ēstas maizītes, dzerta tēja. Utml.

alvils | 13.08.2025. - 11:01:06

Šorīt Telosā ir ļoti labs nākamais rakst par ģimeņu veidošanu un bērnradīšanu, kurā teikts arī:


"Gan drīz visās valstīs sievietes ir izkonkurējušas vīriešus izglītības rādītājos, un tas nozīmē, ka daudzas augsti izglītotas sievietes nespēj atrast sev līdzvērtīgi izglītotu partneri. Arī ienākumu ziņā sievietes, atšķirībā no vīriešiem, pēdējās paaudzēs ir ārkārtīgi progresējušas. Šodien jauni vīrieši pelna tikai nedaudz vairāk nekā jaunas sievietes, un, tā kā sievietes uzņemas arī bērnu audzināšanas pienākumus, vīriešu “pievienotā vērtība” nešķiet iespaidīga. Īsumā, lai veidotos dzīvesbiedru pāri un rastos bērni, vīrieši nedrīkst būtiski atpalikt no sievietēm, savukārt sievietēm ir jāsamazina prasības un standarti.
[color=#2a2c29]
Būtiski uzsvērt, ka ārkārtīgi populārās iepazīšanās lietotnes rada kropļojumus gan cilvēku gaidās, gan realitātē. “Tinder” lietotāju datu analīzes rīks Swipestats, pētot vīriešu un sieviešu lietošanas paradumus un pieredzi, secināja, ka vīrieši atzīmēja ar “patīk” lielāko daļu skatīto profilu, bet bija “saderīgi” tikai ar 1% sieviešu. Sievietes atzīmēja ar “patīk” tikai 5% redzēto profilu, bet bija “saderīgas” ar vairumu no tiem vīriešiem, kuri viņām patika. Var secināt, ka vairums sieviešu ir “saderīgas” ar tiem 5%, kurus veido paši iekārojamākie vīrieši, bet vairumu vīriešu kā nederīgus noraida pat tās sievietes, kuru pašu profils nebūt nav izcils.
[color=#2a2c29]
Iepazīšanās lietotņu radītos izkropļojumus var ilustrēt arī ar šādu piemēru: pēc Swipestats datiem, 90% sieviešu atzīmēja ar “patīk” vīriešus, kuri ir garāki par 180 cm, bet tādu vīriešu populācijā ir tikai 14, 5%.
Spriežot par pieejamajiem pretējā dzimuma pārstāvjiem caur lietotņu prizmu, daudzas sievietes iegūst maldīgu priekšstatu, ka ir ārkārtīgi iekārojamas, un iemācās izvirzīt neiespējami augstas prasības, turpretī daudzi vīrieši iegrimst bezcerībā. Piemēram, attiecībā uz jau minēto auguma garumu, tikai viena no septiņām sievietēm galu galā izveidos attiecības ar vīrieti, kurš ir 1, 80 m garš, bet visas lietotnē iegūst pārliecību, ka tāda auguma garuma vīrietis viņām ir vai būs pieejams. Savukārt vairums vīriešu šajā “precību tirgū” jūtas nepievilcīgi un nenovērtēti.   

Vienīgais risinājums šiem gaidu un realitātes kropļojumiem ir nelietot iepazīšanās lietotnes un atgriezties pie vecajām metodēm – vismaz attiecībā uz iepazīšanos. Piemērotas vietas, kur satikt nākotnes dzīvesbiedru, ir baznīcas, darba vieta, ģimenes un draugu loks, saviesīgi pasākumi – un profesionāli savedēji. Šo savulaik tik derīgo amatu būtu steidzīgi nepieciešams atjaunot un celt godā."



Ir ko padomāt. Tiešsaistes iepazīšanas nav nekas labs un droši vien arī pliks krūzings nav labs. Vajag tā kulturēli.

kaadskautkur | 16.08.2025. - 01:13:22

Jā, man derētu kāda geju bibliotēka   

Dažādos ārzemju forumos gadās redzēt diezgan daudz veiksmes stāstu. Ir arī vairāki par jauns-vecs attiecībām, kur pāri jau turas kopā desmitiem gadu. Taču jāsakrīt daudziem faktoriem.

Par iepazīšanās vietnēm un lietotnēm - protams, ir loģiski, ka smukākiem lielākas iespējas, gan virtuālajā, gan fiziskajā pasaulē, un tur neko nevar pārmest.

alvils | 17.08.2025. - 00:26:01

Vēl, protams, var aiziet uz klubu un dejot. Man liekas, ka tā iepazīstas vairums hetero.

Bet dejošana ir tik sarežģīta! Es cenšos saprast, ka deja nav tikai ritmiska kustība vai horeogrāfija, bet ka tā ir saruna caur ķermeni, seju, izteiksmi, skatienu. Bet tas tiešām ir sarežģīti. Man ir bail... Lai gan varbūt nē... Kad bērnībā vajadzēja dejot, protams, pārī ar meiteni, tad ko gan es viņai varētu teikt? Ar džēku dejot būtu pavisam kas cits