arcijs117 
 | 
05.02.2010. - 01:38:25
UGUNSDVĒSLES AIZEJA  
Bēbeļa piemiņai  
Tur zārkā izcilus, zem palmu ēnas 
Guļ balta galva, - garām ejam mēs 
Jau trejas dienas nebeidzamās rindās. 
Ap zemi zibens ziņa apskrēja, 
Ka dzisa ļaudīm skaidrā uguns dvēsle: 
Pukst miljons sirdis izbailēs un sāpēs, 
Steidz sveikt vēl, redzēt, rādīt savu mīlu - 
Tik baltā galva vien, tā rāmi smaida.  
Simts tūkstots sarkanu un sārtu ziedu 
No dārzu skaisturna un pļavu svaigmes, 
No brīviem purviem virši, kalniem ogas, 
Spilgts degošs neļķu zīmogs, rozes, astras 
Un lilijas, gerānijas, orhidejas - 
No žēlām sāpēm visas aizslāpušas, 
Dveš saldo dvašu, smagi smaršodamas, 
Un grūti gulst uz krūtīm saldais smagums.  
Rainis.  
Ja vēlies vēl kādus 37 aizkustinošus scenārijus skaistai nāvei, raksti privāti. Bet tas jau, protams, nebūs akurāti bezmaksas. 
