limasol | 21.07.2025. - 19:54:24
Tā krūze stāv plauktiņā. Blakus grāmatai, kurā atzīmēto lappusi sargā rudens lapa. Pieeju pie grāmatas, atveru to un tur ir drūmi savijies teksts par lietu aiz loga. Paukšķ. Sitas pret metāla palodzi. Es pievēršos kafijai un būdama palielā adītā džemperī, aizsniedzos pēc tasītes, lai pārbaudītu temepratūru, pirms pasniegt mīļotās rokās rūpīgi meklētu tieši viņas mīļāko kafiju. Ķemmējot Brazlīlijas veikalus, atradu tieši tur ražotu guvumu. Tas viņai vēl nav zināms, jo lietus vēl paukšķ un kafija vien gaida savu vērtējumu.
Iedodu viņas maigajās rokās ar vēl maigāku ātrumu tasīti. Nu kā? Es nodomāju. Bet neko nesaku, lai nesabojātu mirkļa klusuma burvību.