Kas jauns kultūras dzīvē?
"Spriedze" Arsenālā ir ar klusinātām krāsām, mierīgām un saprotamām formām. Ja tur bija kāda sociāla vai seksuāla spriedze, tad tā bija dziļi, dziļi paslēpta, vēl dziļāk, nekā tas ir sabiedrībā. Vienīgā tehniskā uzdrīkstēšanās bija kečupa, lūpu krāsas un vazelīna smērējums uz būvniecības polietilēna, darbs, kura koncepcijā bija apcerēts orgānu slīdīgums. Pārsteidzoši dziļas un labi uzrakstītas darbu koncepcijas, negaidīju to no jauniem cilvēkiem. Lai arī sajūsma izpalika, tomēr paliek apbrīns par radošumu, es tā diemžēl nevaru.
Tas ko N. Šnē izdarīja vakara koncertā ar Sibeliusa 5. simfoniju, bija kaut kas fantastisks! Tik atbrīvots, spēcīgs un izstrādāts skanējums, ne brīdi nejuta, ka spēlē tikai kamerorķestris un nevis pilns simfoniskais orķestris. 3. daļa (fināls) ļāva atkal un atkal piedzīvot katarsi, sevišķi jau to pāris nošu dēļ, kas ir gulbju saukšanas motīva beigās Publika nebeidza aplaudēt, diriģentu izsauca 5 reizes. Neesmu zinošs, varbūt Albana Berga un Bēlas Bartoka nesenie koncerti bija muzikāli un tehniski vērtīgāki, tomēr šovakar notika tas, kādēļ māksla un mūzika pastāv - saprašanās starp mūziku un klausītāju un pārdzīvojuma brīnums. |
Publicēja: alvils
Datums: 16.04.2016. - 01:09:27
Lasīts (reizes): 2373
Komentāri: 0
|
| |
