A ledus nav.
esot slikts tonis runāt par laikapstākļiem. bet nu kad temperatūra kāpj, un no mutes laužas silts vīns, tad ir…jāpažēlojas. ka jāsmok vai nost no tā piespiedu ieslodzījuma asfaltā. kad jau, tad jau. tad vismaz gribētos, ka var izīrēt jumtistabiņu ar visu jumtu kaut kur zaļajā centrā ar vismaz diviem bērziem uz tā un ar šūpuļtīklu, un, kādu dobi, no kuras izraut lavandu, lai jau tieši es būtu tā nevīžīgā, kurai zeme aiz nagiem un jūra līdz ceļiem, kurā pamakšķerēt izīrētas zelta zivtiņas.
jā, skumji. un nepavisam ne globāli (kaut globālās sasilšanas ietekme šeit jūtama gan). un tāpēc vēl jo vairāk pilnīgi vai bez sajēgas gribas citēt Zagajevski Ā, kurš teicis tā “grāmatnīcā nejauši biju nostājies tieši pie plaukta par Dao, precīzāk sakot, blakus Traktātam par Tukšumu. Pēkšņi sajutos laimīgs, jo todien biju brīnišķīgi tukšs. Kas par tikšanos! – bieži tā negadās, pacients atrod ārstu, ārsts klusē” |
Publicēja: petroleja
Datums: 11.08.2015. - 18:27:42
Lasīts (reizes): 2256
Komentāri: 0
|
| |
