Lietotājs
Parole
goldingietis / ..mīlestības ģeometrija I.....

..mīlestības ģeometrija I..


Kādēļ gan dzīvē iekārtots tā, ka vienmēr attālinās, aiziet, pazūd un atsvešinās paši labākie cilvēki?! Nu kādēļ, kādēļ tas tā? Došanās uz citu valsti, kontaktu pārtraukšana, aizmiršana un neatgriešanās - tā ir tikai pavisam maza daļiņa no visām neģēlībām, kādas vien liktenim var ienākt prātā piespēlēt. Kādēļ man zūd tieši paši tie labākie?.. :( Ja reiz dzīvē esmu atradis kādu, kuram beidzot uzticos līdz pat kaulu smadzenēm, tad zinu jau, ka agrāk vai vēlāk šis dārgais cilvēks man tiks atņemts; un, tā kā savus patiesākos draugus varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, tad ikviens šāds zaudējums ir burtiski neaptverams. Tad šķiet, ka līdzi zudušajam aiziet arī daļiņa manis paša. ..noskaņojums šobrīd ir skumji domīgs, kā jau parasti pēdējo nedēļu laikā. Es atkal un atkal uzdodu sev vienus un tos pašus izmisīgos jautājumus, uz kuriem atbildes tā arī nekad nesaņemšu. Ir svētdienas vakars, esmu ceļā uz Rīgu; var jau šķist, ka satiksmes busiņš nav pati piemērotākā vieta pārdomām par tik eksistenciāliem jautājumiem. Tomēr skatiens aizklīst tālumā līdz pat mūžīgi neaizsniedzamajam apvārsnim, kamēr ausīs skan Jean-Michele Jarre "Geometry of Love". Tas ir mans mīļākais albums, jo īpaši "Skin Paradox". Atbilstoši situācijai un izjūtām.. Mīlestības ģeometrija.. Jā, es vēl aizvien mācos un cenšos saprast, pēc kādiem likumiem un teorēmām iespējams mīlēt otru; kā izvairīties no nemitīgajām un nāvējošajām kļūdām, kuras pārāk bieži pieļauju saskarsmē ar citiem. Tik tiešām, pārāk bieži.. Kā man paturēt un neļaut pazust tiem, kuri man vēl atlikuši?! Un kādēļ es vienmēr tik ļoti baidos no tā, kuru iemīlu?! Reizēm šķiet, ka cenšos izlauzties cauri stikla sienai, kura mani pamazām nošķir un atsvešina. Es nevēlos, nevēlos, lai tā notiktu! Tādēļ katru reizi no jauna triecu dūres šajā sienā, lai jau kuro reizi pēc tam atklātu, ka viss bijis veltīgi, ka otrā pusē patiesībā nav nekā, vien tukšums tā acīs un sirdī, pie kura esmu lauzies.. Un man ir bailes - atkal ielūkoties tukšumā un atkal sajust vienaldzību.
Publicēja: goldingietis
Datums: 22.04.2007. - 20:14:38
Lasīts (reizes): 2142
Komentāri: 1
0 cilvēkiem patīk šis blogs
Komentāri (1)
laodzi | 23.04.2007. - 00:45:32
skaisti teikts!absolūts.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti  |   Reklāma  |   Lietošanas noteikumi  |  Privātuma politika  |  

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.