Lietotājs
Parole
mazaunmila / vienkārši pilna sirds......

vienkārši pilna sirds...


Mīlestība. Šis skaistais, romantiskais un pēc idejas burvīgais definējums sajūtām, kuras mūs pārņem, kad esam kopā ar kādu īpašu cilvēku. Sajūtas, kuras mums nejautā, gribam vai negribam to iestāšanos, turklāt, šo sajūtu intensitāte ir nekontrolējama! Mīlestība, šķiet gluži kā viesulis iet pāri un savā ceļā samaļ visu, kam nav spēka turēties pretī.
Ir cilvēki, kuri ar pilnu krūtu metas izmēģināt visas mīlestības un vēlāk to uztver par lielisku dzīves pieredzi, bet ir liela daļa tādu, kuri ļoti rūpīgi atkāpjās no šīs mīlestības robežas, neļaujot jūtām pārņemt sirdi kā nekontrolējam ugunsgrēkam, savlaikus laižot lietā saprāta uzgunsdzēsēju brigādi, jo dzīves gaitā mums katram izveidojās aizsargmehānismi ar kuru palīdzību mēs mēģinām sevi pasargāt no mīlas sāpēm, vilšanās vai citas sāpināšanās.
Mums šķiet, ka gadiem ejot zinām visu, ka kontrolējam visu, bet, vai tiešām tā ir? Tu sargā sevi, sargā līdz kādā brīdī jūties tukšs. Pilnīgi tukšs. Neviens nav ticis klāt tavai sirdij un tas, kas ir tev blakus, remdē tavu fizisko vientulību, remdē bezgalīgos jautājumus par to, kāpēc esi viena, kāpēc nav neviena ? Bet... vai šim kādam pieder tava sirds?
Un tad tu nolem ļauties. Lai būtu kas būdams. Ir izmisīgas bailes, ir panika... tu vēlies te palikit, bet prāts izmisīgi signalizē, ka bīstamā robeža ir teju jau pārkāpta. Tu zini, ja paliksi, tad atkāpšanās vairs nebūs un vai nu tu būsi laimīgākais cilvēks pasaulē, vai arī tava sirds tiks salauzta un gadiem ilgā sevis sargāšana būs bijusi pilnīgi velta.

Publicēja: mazaunmila
Datums: 11.12.2011. - 17:19:30
Lasīts (reizes): 1824
Komentāri: 3
1 cilvēkiem patīk šis blogs
Komentāri (3)
dianasw | 12.12.2011. - 05:00:34
ko tur sargaat? mees esam dzimushi miilestiibai. Muusu sirdis tiek salauztas, bet mees celjamies un ejam taalaak. Atkal iemiilamies, atkal izbaudam miilas priekus. UN taa liidz mees sastopam to cilveeku, ar kuru apzinaati izveelamies pavadiit vai nu visu dziivi kopaa vai tikai taas dalju. Dziive ir iisa un ja sevi censhas no kaut kaa sargaat, tad agri vai veelu nonaak situaacija, kad dziive jau nonaakusi liidz peedeejam elpas vilcienam un tad cilveeks nozjeelo visu savu dziivi un savas bailes.

Tev ir divas iespeejas - miileet vai izvairiities no miilestiibas, veeloties miilestiibu. Kursh tad shajaa dziivee ieguust? tas kursh ljaujas miilestiibai un salauztas sirds saapeem vai tas, kursh/a izvairaas no dziivoshanas?
rudzis | 11.12.2011. - 18:49:17
Mums šķiet, ka gadiem ejot zinām visu, ka kontrolējam visu, bet, vai tiešām tā ir? Tu sargā sevi, sargā līdz kādā brīdī jūties tukšs. Pilnīgi tukšs. Neviens nav ticis klāt tavai sirdij un tas, kas ir tev blakus, remdē tavu fizisko vientulību, remdē bezgalīgos jautājumus par to, kāpēc esi viena, kāpēc nav neviena ? Bet... vai šim kādam pieder tava sirds?

Labākā rindkopa, ko pēdējā laikā esmu uzgājis! Sāpīga tēma!
mazulite | 11.12.2011. - 18:45:17
Ļoti labi pateikts, praktiski visam piekrītu :)
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Kontakti  |   Reklāma  |   Lietošanas noteikumi  |  Privātuma politika  |  

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.