Русский
Latviski
English
Gaynet
 
Pieslēgties
Lietotājs
Parole
Navigācija
goldingietis / ..when worlds collide II.....

..when worlds collide II..


-> ..747.. Uzlecošās saules zeme.. Fudzijama.. Ķiršu ziedi un sniegi kalnu galotnēs.. Straujas upes un krāsainas lapas rudenī.. Kabuki un sumo.. Kioto tempļi un Tokijas augstceltnes.. Nesteidzīga tējas baudīšana un lielas metropoles dzīves ritms.. Šinkansena vilcieni un miglotas upju ielejas, kurām tie traucas pāri.. Rasoti rīti un rāma lietus lāses.. Tas viss ir tikai maziņa, pavisam mazītiņa daļiņa, kura pazib prātā, kad esmu aci pret aci ar Viņu. Es zinu, ka Viņš var mani uz turieni aiznest. Tikai baidos lūgt, jo Viņu vēl pietiekami labi nepazīstu. Bet sajūtas ir jau TIK ļoti pazīstamas! TIK spēcīgas un visu būtību pārņemošas! Un, pie dieva, es sevi pazīstu pietiekami labi, lai zinātu, ka jau atkal esmu iemīlējies kādā šīs zemes stūrītī, pat vēl to neredzot. Jo tāpat jau bija ar Grieķiju un Korfu. Šoreiz - ir tas pats variants. Vienkārši ir tik grūti savākt savas izjūtas, ja paliec aci pret aci ar vienu no tiem Japan Airlines Boeing 747, kurš no turienes ir atnācis. Tiešā ceļā. Desmit stundu ilgā pārlidojuma laikā no Tokijas Narita starptautiskās lidostas uz manis paša RIX atnesot arī daļiņu no Uzlecošās Saules. Lai es šeit varētu tam visam pieskarties un klusi noglāstīt. :) "Mīļais, vai aizvedīsi mani kādreiz turp? Nu lūdzu, lūdzu.. Kaut tikai uz vienu dienu. Paņem mani sev līdzi, aiznes mani projām no šejienes.. Kaut uz brīdi!" Bet atbildē nekā. Klusums. Mēs vēl neesam tik labi pazīstami. Šodien jau arī tikai pirmā reize, kad tā saostamies degunu pret degunu. Bet nakts tam ir ļoti piemērota un arī dāvātās privilēģijas atļauj man to darīt. ;p Kaut varbūt Tu par to visu smiesies, es tomēr vien atļaušos pavīpsnāt. Jo tas viss notiek MANĀ pasaulē. Tur, kur mājo mani sapņi, manas cerības un manas ilgas. Manas domas un mani darbi. MANĀ pasaulē, kurā valda mani likumi un mani spēles noteikumi. Tomēr pat pasaules reizēm mēdz sadurties - kā šonakt. Un tad šķiet, ka cauri savas pasaules stikla sienai varu pasniegties un pieskarties kam tādam, pēc kā vienmēr esmu neapzināti tiecies. Reizēm tas izdodas - tad, ja tā otra pasaule pienāk vairs tikai soļa atstatumā. :) Tad, kad pasniedzos un noglāstu gludo metālu, kurš zem pirkstu galiem tomēr atdzīvojas un atkal alksmaini tiecas debesīs, lai atgrieztos atkal savā pasaulē, no kuras atnākot līdzpaņemto mirkļa zibsni ir tiešā mērķējumā trāpījis gan manā saprātā, gan sajūtās, gan arī tieši sirsniņā. Un atkal jau - ar neizdzēšamām sekām. Man neizdzēšamām. :) "Paliec sveiks, mīļais. Man nu jādodas. Es zinu, ka nākamreiz Tevi vairs nesatikšu, tomēr zināšu, ka kaut kur ir arī Tava pasaule. Lai gan man pašlaik tāla un nesasniedzama, bet tomēr jau tik iemīļota. Paliec sveiks.. Un es ceru, ka Tu atkal atgriezīsies - drīz vien. Jo tad.. Tad mēs beidzot aizlidosim. Abi. Kopā. Tu un es." ..pēdējās rindas top pie šīs nakts arī pēdējās kapučino tases, laiku pa laikam pametot skatienu tur ārā - stāvvietas "divi-seši-alfa" virzienā, kur nakšņo Viņš. Sajūtas pamazām norimst, arī Zvērs pēc ilga laika beidzot pieklusis; atliek vien ērti iepakot viņu mugursomā un doties mājupceļā.. Vēl pēdējais atvadu skatiens uz lidlauku - un tikai tagad pamanu, cik šķietami smieklīgi sīciņa šķiet airBaltic Delta blakus Viņam.. Viss. Ir jau pustrīs naktī. Šatla busiņš gaida pie durvīm. Un mana maiņa beidzās jau pirms stundām sešām. Tomēr grūti šķirties no savas pasaules - un jo īpaši tad, ja zini, ka ir Kāds Kuru Tajā Vēlies Atkal Sagaidīt. ŠODIENA BIJA LIELA DIENA.
Publicēja: goldingietis
Datums: 05.08.2009. - 02:15:18
Lasīts (reizes): 1792
Komentāri: 2
0 cilvēkiem patīk šis blogs
Komentāri (2)
goldingietis | 06.08.2009. - 02:25:27
Cast, cleared for take-off, runway 36..
P.S. Vien standarta atļauja uzsākt ieskrējienu un pacelties. ;)
P.S. pēc P.S. Šoreiz atļāvos lietot Tavu saīsināto "callsign".
castenberg | 05.08.2009. - 15:35:11
Vispār jau mīlestība uz necilvēciskām lietām, t.sk. uz tālajām un ne tik tālajām zemēm ir viena no "nekrofilijas" izpausmēm, kas īpaši raksturīga ir japāņiem. Fotogrāfējot visu pa labi un kreisi, var iemūžināt tikai lietas, vietas un cilvēkus ko redzam caur foto objektīvu, nevis sajūtas, kas mums rodas esot šajā vietā, pie šīm lietām un ar šiem cilvēkiem. Protams, nezināšu daudz cilvēku, kas šādā veidā nebūtu grēkojuši ar nekrofiliju, atšķiras tikai atkarības un samaitātības pakāpe un attiecīgi - medicīniskā diagnoze.
Sapņi vairāk gan saistās ar sajūtām, fantāzijām un piedzīvoto, līdzīgi kā ar mīlestību, bet to ekstrapolēšana uz reālam lietām, lidojošām vai ne visai, atsauc atmiņā pavalkātu biksīšu sūtīšanu pa pastu. Lai gan tikko nolaidušās lidmašīnas korpusam ir daudz lielāka Japānas pievilcība un labāks aromāts nekā pavalkātām biksītēm :-P
P.S. Un sapņi nav domāti atkārtotai realizācijai!
© Lesbi.lv. Все права защищены.
Kontakti  |   Reklāma  |   Lietošanas noteikumi  |  Privātuma politika  |  

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.