..take me away (2)..
Vakar no jauno iespaidu pārbagātības atkal jutos tā, ka gribējās vienkārši atslēgties, ko arī izdarīju. Tomēr savas personīgās hronikas labā gribas kaut kur piezīmēt nu kaut vai galvenos iespaidus, kuri palikuši prātā. To pat ir nepieciešams izdarīt.. Jo vakardiena bija viena no ne tik biežajām, kad sajūtos piederīgs un zinu, kādēļ atrodos šai pasaulē. Šī Hamburgas lidostas iepazīšanas diena - Lufthansas zīmē. Ko tas nozīmē man - komentēt lieki. Tu jau zini, ka man patīk precizitāte. Iespējams, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, ka diena padevās tik ļoti baudāma. Es dievinu šo aviācijai, Hamburgas lidostai un "Lufthansa Technik" uzņēmumam piemītošo punktualitāti un pamatīgumu ikvienā niansē. Ja ir pieteikts, ka šatla transportam no viesnīcas uz lidostu ir jāierodas tieši 0932, tad vari būt drošs, ka tā arī notiks! Tātad diena paiet "Lufthansa" lidojošās dzērves logo zīmē. Ko lai saku.. Nav vārdu, lai aprakstītu sajūtu, kad pārdesmit "Skonto" haļļu lieluma angārā nonāc aci pret aci ar vienu no tiem Boeing 747 vai Airbus A340 monstriem, kurš pēc pilnas ikmēneša tehniskās apkopes (Rīgas pilsētas gada budžeta vērtībā) tomēr joprojām stāv mierīgi un pakļāvīgi, klusi zibinot vien gaismas atspulgus uz tikko svaigi krāsotās fizelāžas un lidojošās dzērves logo, dvesmojot metāla vēso elpu un tajā pašā laikā esot gatavs jebkurā mirklī palaist rēcošās turbīnas un, līdzīgi teiksmu drakonam, aiztraukties debesīs uz kādu tālu pasaku zemi.. Paņemot līdzi arī mani (un atkal - "Take Me Away"..) Kad sajūti, ka vari tam pieiet pavisam tuvu klāt, vari atspiesties pret un ielūkoties divu stāvu augstuma dzinēja atverē, kur gaismas atspulgi sudrabaini rotaļājas uz neskaitāmām turbīnas lāpstiņām (jā, nāvei var būt arī skaista seja!) un kurā lidojuma laikā ik sekundi tiek ierauti ap 600 kubikmetriem gaisa (cik tur vienā ieelpā patērēja cilvēks?..), vari pieskarties ar plaukstu un viegli noglāstīt ar pirkstu galiem ikvienu kniedi un šuvi fizelāžā, vienlaikus apzinoties, ka drīz jau arī šis "zvērēns" aiztrauksies debesīs, lai pēc aizvadītām stundām un pārvarētiem kilometru tūkstošiem nosēstos kaut kur Bangkokā, Keiptaunā, Sanfrancisko, Riodežaneiro vai Tokijā.. Un tajā pašā mirklī tu lieliski zini, ka nekad ar to vairs nesatiksies tik tuvu, ka ir tikai šis acumirklis - te un tagad; bet tomēr jūti, ka ar savu pieskārienu esi tam iedevis (atdevis?) arī daļiņu sava siltuma un daļiņu sevis paša.. Un šī daļiņa tevis aizceļo uz vistālākajām pasaules vietām.. Tad sajūtas.. Nu.. Ir īpašas. Man īpašas.
Tāpat es nekad neaizmirsīšu arī tās sajūtas, kuras radās iepazīstoties ar "Lufthansa Technik" dzinēju apkopes un montāžas darbu. Jā, var pajautāt, kāds tam visam ir sakars ar manu tiešo profesiju; galu galā es neesmu nedz tehniķis, nedz arī pilots, mans darbs ir tik vien kā likt metāla tonnām dejot, būt tam horeogrāfam, kurš izplāno un palīdz īstenot ikvienu šās lielās dejas, kuru sauc par "lidmašīnu satiksmi" mazāko niansi. Bet.. Man patīk pazīt savus dejotājus. Pazīt līdz pat sīkākajai detaļai. Un tādēļ.. Kad bija izdevība vērot to precizitāti, ārkārtējo pienākuma apziņu, nopietnību un pamatīgumu, ar kādu "Lufthansa" inženieris veic dzinēja mazākās detaļas pārbaudi.. Un vienlaikus sajust, ka arī šim cilvēkam viņa darbs patiešām patīk un šķiet svarīgs un nepieciešams - tad es iespaidus nevaru salīdzināt ne ar ko citu, kā vien to sajūtu, kāda rodas dziļi jutekliska seksa laikā. Tad, kad ar ieinteresētību un vienlaikus maigumu milimetru pa milimetram izpēti sava partnera augumu, apzinoties, ka tas ir dārgākais, kas tev uzticēts un par ko tev jārūpējas - tāds iespaids man radās arī tad, kad vēroju "Lufthansa Technik" inženieru darbu. Tāda sajūta, ka šie puiši pat savai meitenei vai puisim neveltīs tādu uzmanību un maigumu, kādu atdod ikvienai mazākajai dzinēja detaļas pārbaudei. :) Zinu.. Viņi dara savu darbu cik vien labi spēj - jo viņiem tas patīk. Es daru savējo - arī, cik vien labi spēju! Un tādēļ mūs visus vieno tā mazā uguntiņa ikvienā kaut vai īsākajā acumirklī, kad skatieni sastopas; tā uguntiņa acīs, kura saka: "Esmu lepns par sevi un to, ko daru, jo zinu - esmu nepieciešams. Tāpat, kā nepieciešams esi arī tu. Jo nepieciešami esam MĒS!"
(un tagad - tomēr nē, nevis vairs DJ Tatana "Take Me Away", bet gan R.I.O. "Shine On"; tas pats, kurš visu laiku tik neatlaidīgi dungojas ausīs :) |
Publicēja: goldingietis
Datums: 11.10.2008. - 12:49:23
Lasīts (reizes): 1750
Komentāri: 0
|
| |
