isejusi i gatve savo mintyse sukuriau gatve, kuri virto tekancia upe, ji is

isejusi i gatve savo mintyse sukuriau gatve, kuri virto tekancia upe, ji isiliejo i kita, didesne upe, kuri, kiek mano akys mate, nesibaigia. istiesiau i virsu rankas ir prasiau laso vandens, bet danguje sviete saule, o debesys plauke neuzdengdami saules, bet karta nukrito vienas lasas, ir atgaivino mano siela, tada as gimiau pirma karta

Publicēja: jeevika
Datums: 13.08.2008. - 18:00:06
Lasīts (reizes): 2624
Komentāri: 0

0 cilvēkiem patīk šis blogs

Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.

Lietotājs
Parole