..pēcsapņa sapnis 2..
..Korfu ierodamies apmēram 2330 pēc vietējā laika; starp citu tas ir liels pluss, ka Paradīzes laika josla pilnībā sakrīt ar LV esošo, tādējādi neliekot raizēties par pielāgošanās problēmām. Bet lai nu kā, nogurums pēc garā pārlidojuma tomēr liek sevi manīt. Ar pūlēm velkot smagās ceļa somas no bagāžas zāles uz lidostas izeju, skatiens jau lūkojas pēc iepriekš pasūtītā auto. Un nekad neesmu sajuties gaidītāks kā tajā brīdī, kad sagaidītāju pūlī skatiens atrada meklēto – šoferi, turot zīmi ar manu vārdu.  Apmainoties pirmajām pieklājības frāzēm, izbaudot pirmo cigareti pēc striktā „no –smoking” ievērošanas 6 stundu ilgumā un ieklausoties pie lidostas augošo palmu naksnīgajā šalkoņā es sajūtu, ka esmu atgriezies mājās. Jā, impulsīvi subjektīvs iestarpinājums, zinu.. Un tad, kad somas beidzot novietotas bagāžniekā, bet paši esam ērti iekārtojušies aizmugures sēdeklī, konversācijā ar vadītāju cenšoties likt lietā pirmās frāzes grieķu valodā – tad, palūkojoties cauri mersedesa stiklam, bijība liek pieklust. Jo tu apzinies, ka esi Paradīzē. Nakts Paradīzē. Netālu mēness gaismā zaigojošais jūras līcis, lidostas gaismas aiz muguras, garām zibošie palmu silueti un krēslainie kalni pie apvāršņa – tas viss padara tevi klusu un bez valodas. Viss, viss ir tieši tā, kā gribēts. Liekot pateicībā apjaust, ka sapnis ir īstenots. Vai tikai sāk īstenoties – arī tā var sacīt. 
..aptuveni 30 kilometru garais ceļš no Corfu Town lidostas līdz Aharavi ciematiņam Korfu salas ziemeļu daļā prasa ap 40 minūšu. Tās ir 40 minūtes, kuru laikā LV audzis cilvēks ar pieradumu uzskatīt Gaiziņu par augstāko valstī esošo virsotni tiek padarīts melns un maziņš. Kalnu ceļā ātrums vietām nepārsniedz 30 km/h, toties no spējām augstuma izmaiņām ausis sajūtas tāpat, kā esot lidmašīnā. Un naksnīgais serpentīns Korfu Pandokratora kalnos ir viens no iespaidiem, kurš visspilgtāk paliek atmiņā. Jo tā arī ir Paradīzes būtība – paņemt tevi ar pirmo mirkli, ar pirmo iespaidu. Paņemt un vairs neatlaist. Paturēt.
..pirmās dienas fināls pienāk tajā brīdī, kad ceļa somas beidzot novietojas viesnīcas numurā. Starp citu – viesnīca „Vlachos Apartments” ir gay-friendly, tā kā tā ir pat ļoti iesakāma. Bet.. Pirmo nakti būt dzimtajā Paradīzē un uzreiz likties gulēt?! Nu nē, tas ir pilnīgi garām.. Tādēļ tiek izlemts doties nelielā naksnīgā iepazīšanās pastaigā gar Vidusjūras krastu, pie reizes nedaudz iepazīstot arī vietējo ciematiņu. Ko lai saku.. Nelielā pastaiga izvēršas pamatīgā pusotras stundas klaiņojumā gar mēness gaismā mirdzošās Vidusjūras krastu, pēc tam atstājot vien saldu nogurumu un patiesu vēlmi pēc miega. Es pieņemu, ka tāds noteikti bija arī Ādama pirmais miegs Paradīzē – tikpat nesabojāts un spirdzinošs.
Man būtu pārāk grūti turpināt detalizēti aprakstīt katru nākamo dienu Paradīzē; tas ir tikpat neiespējami, kā aprakstīt ikvienas sekundes iespaidu lecot ar gumiju no tilta vai krītot no tūkstošiem pēdu augstuma ar izpletņa somu plecos. Ikviena sekojošā diena līdzinās spilgtai fotogrāfijai vai novelkamajai bildītei atmiņu albumā; tik spilgtai, ka pat negribas īsti noticēt tās realitātei. Viss Paradīzē pavadītais laiks ir kā koncentrēts un viens vienīgs sajūsmas un ekstāzes pilns kliedziens desmit dienu ilgumā; tik sapnim līdzīgs un tomēr tajā pašā laikā tik pārāk sasodīti reāls un līdz sāpēm patiess. Tu taču arī zini, kā tas ir – kad pēc ilgstošas priekšspēles seksa laikā pienāk TAS brīdis.. Kad domas pārstāj eksistēt un sākas vien iespaidi.
..neiespējami vārdos aprakstīt iepazīšanos ar Korfu kalniem – kad vakaros pēc ~30 km pārbrauciena ar velo starp olīvoku birzīm un cipresēm līkumojošā ceļā viesnīcā bezspēkā atkrīti gultā un sajūti, ka esi piesātināts ar iespaidiem līdz augšai; tomēr tajā pašā laikā zinot arī to, ka jau pēc pāris stundām būsi savācies un atkopies dušā, lai vēlāk vakarā dotos uz jau mājīgu kļuvušo Aharavi VERSUS club, lai iemalkotu pa glāzei īstas grieķu Metaxa’s kopā ar iepazīto bārmeni Janni.. Jā gan, arī tas ir vesels stāsts. Jāsaka, manam vārdam Korfu ir pietiekami lielas priekšrocības – Jānis = Janni = Ioanni. Un tas garantē vismaz vienu uzsauktu Metaxa shot jebkurā vietā, kur iepazīstos.  Atzīstos, ka nākamās dienas vakarā kritām grēkā. Savam vārda brālim iekš VERSUS club atļāvām sevi iepazīstināt ar grieķu nacionālajiem dzērieniem tādā apmērā, ka pēc tam nācās pamatīgi domāt, kurā virzienā tad īsti doties uz mājām. Īstajai grieķu Metaxa’i ir tā īpatnība, ka tā ļoti zīdaini viegli iet iekšā, reālo aftershock dodot tikai pēc tam. |
Publicēja: goldingietis
Datums: 08.05.2008. - 20:32:23
Lasīts (reizes): 1902
Komentāri: 0
|
| |
