..vienkārši - ģeometrija..
Atkal pārdomās. Par ģeometriju. :P Nē, šoreiz ne jau par "mīlestības ģeometriju", bet gan pavisam vienkārši par ģeometriju. Vai precīzāk - par vienu no ģeometrijas pamatelementiem, par taisni. Taisnu līniju. Nogriezni. Nu sauc to kā vēlies, pašu būtību tas nemaina tik un tā. Fakts paliek, ka taisne ir un paliek taisna (jo citādi jau tā nebūtu taisne, vai ne?), pie tam ar tās palīdzību iespējams sadalīt visu daļās, definējot šīs daļas kā "šaipus līnijas" un "viņpus līnijas". Tie, kuri mani pazīst pietiekami labi, tie jau zina, ka sadalīt un definēt ir viena no manām vismīļākajām nodarbēm. Tādēļ kāds gan tur pārsteigums, ka esmu tik ļoti pieķēries taisnēm. :P Tās ierobežo un nosaka, bet vienlaikus arī atbrīvo un palīdz; palīdz lietas padarīt vienkāršākas. Atliek vien novilkt līniju un izšķirt, kurus cilvēkus, domas un sajūtas atstāt "šaipus", bet kurus deportēt uz apgabalu "taipus". Un mani vienmēr ir pārsteidzis un turējis nemitīgā sajūsmā tas moments, cik maz, cik pavisam maz nepieciešams, lai kardināli mainītos attieksme un dzīves uztvere, atrodoties šaipus vai viņpus līnijas.. Tikai vienu maziņu solīti, lai šķērsotu taisni - un "šaipuslīnija" pārvēršas "viņpuslīnijā". Harmonija un kārtība - haosā un pretrunās. Gaisma - tumsā. Laime - izmisumā. Mīlestība - naidā. Tas viss pateicoties līnijai, kura NOŠĶIR un ATDALA. Kaut kā ļoti intensīvi tomēr esmu pasācis tās vilkt. Līnijas. Un ne jau vienu vai divas. Nē. To ir daudz, nesaskaitāmi daudz, veidojot visfantastiskākos manas dzīves rakstus. Es mīlu līnijas; mīlu tās par to noteiktību un askēzi. Par to vienkāršību un tajā pašā reizē arī to skaistumu. Ja man būtu mākslinieka talants, tad arī manas gleznas droši vien būtu vienvienīga taisno līniju orģija, ignorējot jebkādas līknes.. Man patīk noteiktība, kuru dod līnija. Vai nu tā būtu askētisku līniju zīmēta vaibstu noteiktība otra sejā vai arī kaut kas tik parasts, kā taisnas līnijas definēta aviotrases noteikta glisāde gaisa satiksmes vadības monitorā. Vai skrejceļa simboliskais attēlojums kartē.. Un atkal noteiktība, noteiktība, kuru dod līnija, robežojot nevainojamu kārtību no visbriesmīgākā haosa; jo līnija izšķir visu. Ja mazais, mirgojošais punktiņš monitorā, kurš simbolizē tonnām rēcoša metāla, degvielas un desmitiem dzīvību - ja vien šis punktiņš cauri vētrai un lietum noturēsies pie tās vienīgās un drošās kursa LĪNIJAS, kura to novedīs drošībā uz zemes.. Ja pēc tam uz skrejceļa tas paspēs apstāties pirms beigu LĪNIJAS.. Ja vien.. Tik daudz "ja vien".. Bet visu tomēr izšķir līnija. Šaipus skrejceļa beigu līnijas pierastais "Lufthansa flight three-two-four-four, welcome on ground, turn left from runway one-eight-zero, continue taxi to parking stand.." Kamēr jau viņpus līnijas - pavisam neierastie kilolīķi un megazaudējumi, sarkanā trauksmes instrukciju mape un nakts murgi..
Tātad līnijas. Gan darbā, gan dzīvē, gan domās, gan jūtās. Līnijas, pēc kurām vadīties, zinot, ka tādā veidā nekad nemaldīsies un vienmēr paliksi tas, kas esi, saglabāsi un nepazaudēsi sevi, lai arī kādas vētras un negaisi nāktu ceļā. Ever. Ja vien būsi atradis PATS SAVU LĪNIJU! ;) |
Publicēja: goldingietis
Datums: 08.09.2007. - 23:47:43
Lasīts (reizes): 2002
Komentāri: 2
|
| |
